Es esmu Ādams
« previous entry | next entry »
Oct. 6th, 2016 | 02:19 am
"vilciens aizvēra durvis, un neviens, nedzirdēja, es nedzirdēju, viņi nedzirdēja, un es noliku to vārdu līdzās citiem akmeņiem manā pilsētā, un tas izpletās par ielu, par rajonu, par pelēku, un es teicu, es tevi noplēsīšu kā ādu
...un iestādīšu jaunas puķes, iestādīšu tādus kokus, kas aug un dod augļus, kas dod man ēnu, kas mani pazīst un sauc vārdā, kas neprasa, kas nerausta,
es tevi noplēsīšu kā ādu un tad gulēšu ilgi saulē un kukainīšos, un caur smilgām raudzīšos bezgalīgā, bezgalīgā jūrā, un tad es atgriezīšos, es atgriezīšos.
Pilsēta mani pazīs, un visi man paklanīsies, un es visus sveicināšu un saukšu vārdā, visus tos lopus, visas tās čūskas, visus mincīšus. Bet nevienu man nevajadzēs. Bet neviens man nebūs par akmeni, par atbalstu, par ēnu, par ādu. Neviens man nebūs par ādu."
Inga Gaile "Āda"
...un iestādīšu jaunas puķes, iestādīšu tādus kokus, kas aug un dod augļus, kas dod man ēnu, kas mani pazīst un sauc vārdā, kas neprasa, kas nerausta,
es tevi noplēsīšu kā ādu un tad gulēšu ilgi saulē un kukainīšos, un caur smilgām raudzīšos bezgalīgā, bezgalīgā jūrā, un tad es atgriezīšos, es atgriezīšos.
Pilsēta mani pazīs, un visi man paklanīsies, un es visus sveicināšu un saukšu vārdā, visus tos lopus, visas tās čūskas, visus mincīšus. Bet nevienu man nevajadzēs. Bet neviens man nebūs par akmeni, par atbalstu, par ēnu, par ādu. Neviens man nebūs par ādu."
Inga Gaile "Āda"