Sprāgstoši un ekspresīvi - Post a comment

"Vairākus gadus manī mita neskaidra, nenosakāma ticība kam citam līdztekus realitātei, ikdienai un acīmredzamajam; un neesmu pārliecināts, ka šodien vairs neatrastu sevī tās paliekas. Tam nebija nekā kopīga ar pasakām par fejām, vampīriem un burvēm; pat ne ar Hofmaņa vai Andersena pasakām, kuras es vēl tolaik nezināju. Nē, manuprāt, tā drīzāk bija neveikla vajadziba sabiezināt dzīvi - vajadzība, ko vēlāk spēs apmierināt reliģija; un arī zināma tieksme pieļaut ko apslēptu. Tieši tāpēc pēc tēva nāves, būdams jau diezgan liels zēns, es mēdzu iztēloties, ka patiesībā viņš nemaz nav miris vai arī - kā lai izteic šāda veida atskārsmi? - miris tikai mūsu redzamajā dienas dzīvē, bet naktī paslepus, kamēr es guļu, nāk apraudzīt māti. Dienas laikā mani pieņēmumi pabālēja, taču es jutu tos konkretizējamies un apliecināmies vakarā pirms pašas aizmigšanas. Es necentos izdibināt noslēpumu; jutu, ka, mēģinot kaut ko notvert, biju tam stājies ceļā; protams, es vēl biju pārāk jauns, un māte pārāk bieži par pārāk daudzām lietām man mēdza teikt: "Tu sapratīsi to vēlāk", bet dažus vakarus, laižoties miegā, man patiešām šķita - kaut kam devu vietu..."

Andrē Žids "Ja grauds nemirst"