Tavās rokās es atdodu savu garu*
Jul. 24th, 2011 | 10:31 pm
From:: citaantonija
Vakar koncertā uz brīdi bija tāda sajūta, ka nomiršu. Atcerējos labu draugu, kurš reiz stāstīja par skaņām, kas spējot iedarboties graujoši uz cilvēka psihi. Bet reizēm atkal bija tāda sajūta, ka lidoju. Tāds spēcīgs satricinājums. Laikam tāpēc otrā daļa man likās pārāk vienkārša, mazāk emocionāla, bet tas nenozīmē, ka garlaicīga, jo Satī jau sen man ir mīļš. Šodien uzliku lielās saulesbrilles. Tā es jūtos drošāk, pārliecinātāka. Tāda slēpšanās.