Pārlapoju kladītes, kas radīja mani
Jan. 18th, 2016 | 12:18 am
From:: citaantonija
Nedaudz dusmojos uz sevi, ka man nepietika drosmes izlidināt visas vecās piezīmju klades bez žēlastības, nospļaujoties par ieguldīto laiku un atviegloti uzelpojot, ka tas ir solis pretī kaut kam labam. Galu galā būtiskākais ir manī pašā, ne tajās piezīmēs. Turklāt tur ir tikai muļķības. Laikam jau noskaņas dēļ neizmetu, sakrāmēju kastē un aizvedu uz noliktavu. Bet vai šādi tiešām vērts glabāt atmiņas par sevi? Veidot muzeju par sevi? Uzkrāt nedzīvas atmiņas? Jūtos tik apmaldījusies šeit. Un vēl man liekas, ka šobrīd esmu necilais Čāndleriņš no Džeimsa Džoisa stāsta "Mākonītis".