Arlabunakti
Aug. 16th, 2013 | 02:05 am
"Māte reizēm pārdzīvoja garīgas nestabilitātes posmus, kas ilga vairākas nedēļas, taču viņa allaž atguvās. Tā bija klusa atteikšanās no reālās pasaules un nevienu vairs nepārsteidza, jo nu viņa pati zināja, kad tuvojas lēkme, un sagatavojās tai.Šādās reizēs viņa pavadīja augu dienu mazajā būdiņā aiz rožu dārza, lasot un rakstot - galvenokārt garas vēstules, ko ar tādu maigumu lasīja Mauntolivs Japānā, Somijā vai Peru. Atrazdamās vienīgi kobras sabiedrībā, viņa nogaidīja līdz izbeidzās ifrīta jeb gara iedarbība."
( *** )