Sprāgstoši un ekspresīvi - January 7th, 2012

"Kur tu tik cieši lūkojies, tēt?"

"Mēģināju saskatīt uz zemes loģiku, veselo saprātu, prasmīgu vadību, mieru un atbildības sajūtu."

"Un ieraudzīji?"

"Nē. Neatradu. Nekā tāda uz Zemes vairs nav. Varbūt arī nekad nebūs. Iespējams, mēs sevi tikai apmānījām, iedomādamies, ka šīs vērtības uz zemes pastāv."

R. Bredberijs "Marsiešu hronikas"

Jau kādu laiku mana istaba ir pietiekami kārtīga. Līdz ar to nav tik sliktas un nomācošas sajūtas. Pēc pastaigas pa sniegu, iededzu trīs vienādas garas sveces, bet tās uzvedās dīvaini. Viena dega ļoti ātri, otra juka ārā, bet trešā nemitīgi dzisa nost. Tas laikam atspoguļo manu haotismu un izārdīto apziņu. Pilnīgi sagrautam cilvēkam vārdi neko nelīdz. Bet Dievs nav ļauns. Viņš var mums likties visāds, bet kaut ko sakarīgu par to pateikt ir ļoti grūti. Tikai to, ko mēs zinām par sevi.

Un tagad, kad nedaudz esmu noķērusi nedaudz sniega sajūtu, varēšu beidzot sākt lasīt Orhana Pamuka grāmatu "Sniegs".