Sprāgstoši un ekspresīvi - Sniega diena

Jau kādu laiku mana istaba ir pietiekami kārtīga. Līdz ar to nav tik sliktas un nomācošas sajūtas. Pēc pastaigas pa sniegu, iededzu trīs vienādas garas sveces, bet tās uzvedās dīvaini. Viena dega ļoti ātri, otra juka ārā, bet trešā nemitīgi dzisa nost. Tas laikam atspoguļo manu haotismu un izārdīto apziņu. Pilnīgi sagrautam cilvēkam vārdi neko nelīdz. Bet Dievs nav ļauns. Viņš var mums likties visāds, bet kaut ko sakarīgu par to pateikt ir ļoti grūti. Tikai to, ko mēs zinām par sevi.

Un tagad, kad nedaudz esmu noķērusi nedaudz sniega sajūtu, varēšu beidzot sākt lasīt Orhana Pamuka grāmatu "Sniegs".