Ksema Martiness Ingless - Monstri
« previous entry | next entry »
Feb. 25th, 2015 | 09:46 pm
Kamēr tu guli, es sarunājos ar monstriem,
kroplām ēnām uz kaulkrāsas
sienas, kuri man saka,
ka, izņemot klusumu, man nekas nepieder;
klinšu kurlums iepretim jūrai,
magnolijas zem rītausmas mēmās sarmas,
vējš, kurš purina kokus
un gluži kā smilšpapīrā ietin manas ribas.
Manā sirdī dzīvo skarabejs.
Un pēc tam tu pamosties,
aizdedz gaismu un aizdedz puķes un jūru;
apturi vēju, iemidzini kokus, un rimstas
izzūdošās ēnas.
Un laiks ir ābols.
No katalāņu valodas atdzejojis Leons Briedis