Sprāgstoši un ekspresīvi - Runāju maz, tikpat kā nemaz

nu cilvēki saka, ka es runājot par maz. Domāju, ka sarunāties ir nepieciešams, kaut kādā ziņā pat neizbēgami, ja vien nedzīvo viens mežā, kaut kur kalnos vai izolācijā. No otras puses, reizēm mani katina nemitīga tarkšķēšana, klusums mani nebiedē, tikai nesaprotu, vai tas ir labi tā norobežoties un justies labi, kad esi viens pats. Lai gan tieši tajā brīdī kādam vajadzīga saruna ar tevi, kādam draugam vai vecākiem. Varbūt arī tāpēc viņiem šķiet, ka es pret viņiem ļauni izturos.