[Jaunākais][Arhivētais][Draugi][Par sevi]
Below are 20 entries, after skipping 160 most recent ones in the "ciruleens" journal:[<< Previous 20 entries -- Next 20 entries >>]
| Maijs 27., 2012 | |
|---|---|
| 06:35 [Link] |
Eirovīžen Vakar ar draudziņiem skatījāmies Eirovīziju, sen nebiju tik daudz un ļoti izsmējusies. Galvenie secinājumi pēc šī vakara ir: Pirmkārt,topā ir akrobātika un publiskas sāpes! Jo, ja dziesmā nebija akrobātika, tad pilnīgi noteikti dziedātājam bija kāda sāpe, ko vajadzēja pēc iespējas skaudrāk izteikt uz āru. Ļoti spilgti tas izdevās albānietei, kuras kaklu acīmredzami žņaudza dēlei līdzīgs dreds un smagā apkakle darīja viņu līdzīgu Kvazimodo, ja no sākuma dziesma ir ok, tad beigās no tiem kliedzieniem paliek baisi - http://www.youtube.com/watch?v=0ZdHeywm Otrkārt, tas nekas, ja nemāki dejot, lai gan no otras puses ar TĀDĀM kleitām jau neko citu laikam nevar - http://www.youtube.com/watch?v=EchSvC5r Bet bija jau arī, kas patika, piemēram šīs trīs - Igaunija:http://www.youtube.com/watch?v=D Ar nepacietību gaidu nākamo gadu! Garastāvoklis:: Labs (ir doma) |
| Maijs 24., 2012 | |
| 01:49 [Link] |
Ak, šīs pirmspiektdienas Rīt ir eksāmens un prezentācija kursā, kuram pieteicos tikai šodien plkst 10:00, eksāmenu likšu vēlāk, bet tā prezentācija gan būtu jāuztaisa. Un vēl rīt ir eksāmens, kuram kaut kā nav īsti iedvesmas mācīties, jo tur tāpat visu uz loģiku var paņemt un ārā ir tik skaists laiks un arī čīkstīgums ir mēreni pārgājis. Gribu saldējumu un cepumus kanālmalā! Garastāvoklis:: (ir doma) |
| Maijs 23., 2012 | |
| 21:59 [Link] | Ir tikai rīts, bet man gribas ņemt un sevi sapļaukāt! Sieviete, beidz reiz čīkstēt!
(ir doma) |
| 12:15 [Link] |
Ātrās idejas Šodien bērni sataisīja pārsteigumu, nodarbības vidū, atskaņojot telefonā avārijas sirēnu, visi kopā izskrēja no klases dārzā un atstāja mani telpā vienu. Kā atvainošanās par šo Flashmobu man tika pasniegta dzeltena gundegu ģints puķīte! (ir doma) |
| Maijs 22., 2012 | |
| 05:53 [Link] |
Man šajā jautājumā ir viedoklis Ļausim putniem izperēt mazuļus! Paraksties pret koku ciršanu pavasarī. http://necertpavasari.lv/ Forši ir dzīvot pavasarī, vai ne? Manuprāt, šī ir tā reize, kad parakstīšanās notiek par ļoti aktuālu un pamatotu tēmu. Nav jau tā, ka Tu tiec aicināts parakstīties pret koku ciršanu vispār :) (ir doma) |
| Maijs 21., 2012 | |
| 11:00 [Link] |
Laba diena Visaptveroša un skaujoša prieka sajūta ir apņēmusi mani visu šo dienu. Milzīga smaidītgriba, šķiet uzsmaidīju vai katram pretimnācējam. Žēl, ka Ragaini tikai uz 10 minūtēm satiku, mana sajūsma, protams, bija vismaz 100x lielāka nekā viņējā, bet pat tas nespēja nobojāt garastāvokli. Laikam atkal esmu laimīga. Sēžu viena savā vecajā istabā laukos un smaidu. Aiz loga ceļas migla un pusplaukusī ābele šķiet rāmi iemieg. Rīts, patiesībā, ir tik drīz. P.S. Varbūt ir pienācis laiks nomainīt datora Aļaskas laika zonu pret Latvijas laiku? Garastāvoklis:: (ir doma) |
| Maijs 18., 2012 | |
| 12:59 [Link] |
īsais piektdienas atskats Atkal esmu ieskrējusi uz brīdi pie vecākiem, rīt jau atkal braukšu atpakaļ uz Rīgu, svētdien kā nekā jāskrien tie 10km! Bet ne jau par to ir stāsts. Sēdēju virtuvē un runājos ar mammuci par manu braukšanu uz Uppsalu. Un kļuva tik traki dīvaini jocīgi, jo es būšu prom 5 mēnešus, prom no visa - draugiem, ģimenes, Latvijas. Nekad neesmu bijusi prom no visa tik ilgi. Reizē bailīgi un skumji. Noteikti, ka pati mainīšos pa šiem 5 mēnešiem un arī apkārtējie jau nestāvēs uz vietas. Un ir bail, ka atgriežoties viss viss būs citādāk. Bet pagaidām, man ir principā 3 mēneši, ko dzīvot Te. Un vēl, man šorīt dzīvoklī bija patiešām īsta māju sajūta un vēl arīdzan sajūta, ka es gribu sev meklēt mājas, tādas, kuras būtu manas. Un nobeigumā, es tomēr gribu palikt laba un nemēģināšu apgūt ļaunumu, lai izdzīvotu šajā skarbajā pasaulē. Mūzika: Andris Keišs "Guna" |
| Maijs 16., 2012 | |
| 13:54 [Link] |
Ir viens naktī un man šausmīgi sagribējās, lai kāds uzdāvina puķes. Ne gluži īstas puķes, bet vienu kastaņa ziedu. Tie pēdējās dienās ir pieziedējuši pilnu Rīgu un izskatās dabīgi un mākslīgi reizē. Un ļoti ļoti tiecas uz debesīm. Un, jā... Garastāvoklis:: (ir doma) |
| Maijs 15., 2012 | |
| 23:22 [Link] |
Noliegums Es neesmu mazohistiska! Kā gan viens mazs teikums var šitā nodarbināt prātu gandrīz vai veselu dienu! (ir doma) |
| 08:08 [Link] | Šodien satiku bijušā drauga mammu. Patiesībā, satiku jau otro reizi mēneša laikā un atkal pārliecinājos, ka ir citādāk. Sēdējām abas ar tējas krūzēm rokās ēkas izbīdījumā, ko laikam sauc par erkeri. Silti spīdēja saulīte, raudzījāmies uz Mežaparka priežu galotnēm un runājām. Pārrunājām tik daudz un īstenībā salīdzinoši personīgu lietu. Šo pēdējo divu tikšanās reižu laikā esam runājušās daudz vairāk un patiesāk un īstāk, nekā to divu gadu laikā, kurus nodzīvoju kopā ar viņiem. Mazliet pat gribas viņu satikt vēl kādu reizi un tā mierīgi sievišķīgi papļāpāt. Par dzīvi, par darbu, par ģimeni, par plāniem, par cilvēkiem, par studijām, par tik daudz ko. Nebiju domājusi, ka viņa būs tas cilvēks, ar kuru pēc šķiršanās man varētu izveidoties vislabākās attiecības, jo, kamēr es dzīvoju Tur, tā bija pavirša garāmslīdēšana mūsu starpā. Jā, kaut kas ir mainījies, es vairs nedzīvoju Tur un vairs neesmu kopā ar viņas dēlu, jau mazliet vairāk kā gadu. Nē, manī nav nostaļģijas vai vēlmes atgriezt to, kas ir bijis, esmu laimīga šobrīd un esmu laimīga arī par šīm divām sarunām ar viņu.
Garastāvoklis:: (ir doma) |
| Maijs 14., 2012 | |
| 10:41 [Link] |
If I lay here; If I just lay here; Would you lie with me and just forget the world? Dīvaina sajūta šodien, it kā raudzītos uz savu dzīvi no malas. It kā es stāvētu sev blakus un skatītos uz sevi. Naktī redzēju savādu sapni. Vienu un to pašu jau otro reizi pēc kārtas un tas atkal apstājās tajā pašā vietā. Un es nezinu, kas seko. Ir karš, visi vīrieši ir iesaukti karā un mēs ar kursa biedreni esam nolēmušas, ka arī mūsu misija ir doties karot. Mēs neesam sievietes "vulgaris", kuras paslēpsies bunkuros un gaidīs. Nē, mēs esam dabūjušas ieročus un dodamies uz to pašu vietu, kur cīnās mūsu armijā iesauktie draugi. Un tad, kad mēs esam nonākušas pie pēdējās sienas, kas šķir mūs no viņiem, sākas apšaude, visapkārt ir ložu krusa, cilvēki kliedz, viss brūk un mēs abas saprotam, ka mums ir nenormāli bail, tik šausmīgi bail, mēs piespiežamies pie tās sienas un sēžam un nevaram pakustēties no tā, cik ļoti mums ir bail. Un tad es pamostos. Mūzika: Snow Patrol Chasing Cars (ir doma) |
| Maijs 11., 2012 | |
| 04:05 [Link] |
Baltais trusis Katram no mums ir savs kosmoss, kurā mēs parasti nevienu nelaižam un kurā glabājam visas nepatīkamās patiesības. Tāds kā skeletu skapis, bet es to saukšu par kosmosu. Mans kosmoss. Pat tad, ja tas ir virtuāli pieejams, kā Ciba, kur manas domas un sajūtas var izlasīt visi, kas to vēlas. Taču šīs vietas pluss ir tas, ka esmu anonīma, neviens mani nezin un netiesā, neviens nezin, kurš ir tas mistiskais viņš, kura dēļ reizēm skumstu un kas ir citi vietumis pieminētie cilvēki. Vakar ielaidu viņu savā kosmosā, šodien trīc visi diedziņi un piena ceļš ir viegli samaisīts. Zinu jau zinu, ka ir lietas, kuras nepasaku, lai gan varbūt vajadzētu, bet mums visiem tādas ir un mums visiem ir savi personīgi iemesli tās noklusēt. Kā teica Meredita Greja:"There is a truth about truth, it hurts, so we lay." Zinu, ka tagad Tu lasīsi manus ierakstus, jo zini, kā mani šeit sauc un, ka es reizēm rakstu par Tevi. Bet šis ir mans kosmoss, mans skeletu skapis un Tu pats te ienāci. Mūzika: Emiliana Torrini White rabbit |
| Maijs 7., 2012 | |
| 23:51 [Link] |
Kā gan es to varēju zināt? Nu tad tā, mani pametušais puisis nedēļu pēc šķiršanās atkal nejauši ieklīda manā dzīvoklī un kopš tā brīža mēs atsākām regulāri pavadīt rītus, dienas, vakarus un, ko tur liegties, arī naktis kopā. Es neko nejautāju, neprasīju, jo nu, neesmu viņa sapņu meitene, ar kuru gribētos mūžu pavadīt, pieņēmu, ka tas viss ir tikai pagaidām, kamēr nekā cita labāka nav. Un ko tur liegties vēlreiz - bija un ir patīkami ar viņu pavadīt visas šīs diennakts daļas un es viņu mazliet mīlu tomēr un tā kā esmu bezmugurkaulains radījums attiecībās ar viņu nespēju viņam pateikt, lai liek mani mierā. Tad nu vakar kaut ko runājam, es šamējo mazliet kaitinu un saucu par Edvardu. Līdz viņš pajautā - "Un tādēļ Tu ar mani esi kopā?". Tajā brīdī uzdevu vismuļķigāko jautājumu ever - "Mēs esam kopā?"! Un izrādās, ka esam gan un esam kopā jau pāris mēnešus!:D Nu ko lai saka, blondums nemirst un pasauli arī laikam izglābs! Vismaz manējo noteikti! (ir doma) |
| 04:05 [Link] |
Pilnīgi sabijos Kam ar mani būtu jānotiek, lai es dzemdētu bērnus tādam cilvēkam, kādu tikko nosauktu par "mīļo zaķīti" redzēju bijušās klases biedrenes "Draugu" albumā. Laikam jau būs jāpiekrīt, ka augstākā izglītība dara savu un padara mani izvēlīgu un prasīgu. Vienīgi žēl, ka laukos paliek tādi cilvēki, kam ir vienalga un galvenais ir bērna pabalsts un kuri, labākajā gadījumā, ir gatavi strādāt simtlatniekos, bet arī tikai tad, ja ar pirkstu parāda darbu un divreiz izskaidro rakšanas mehānismu. (ir doma) |
| Maijs 2., 2012 | |
| 22:28 [Link] | Man tā patīk dzīvokļabiedrenes kolēģa jaunā iesauka! Tik trāpīgi precīza, lai arī nedaudz aizskaroša. Bet nedrīkstu to nevienam stāstīt, jo tā ir tāda kā neoficiālā iesauka un nebūtu labi, ja to uzzinātu vēl kāds. Taču tā ir tiik laba! :D
(ir doma) |
| Aprīlis 27., 2012 | |
| 15:12 [Link] |
diendusiņa Lekcija beidzās agrāk un dabūju stundiņu pagulēt krēslā apsedzoties ar mētelīti. Tik jauka diendusa sen nebija bijusi, neskatoties uz salīdzinoši neērto pozu. Varētu biežāk šitā. (ir doma) |
| Aprīlis 23., 2012 | |
| 11:54 [Link] | Un dauzās mana sirds Dauzās kā bezdelīga pret kūts loga rūti (ir doma) |
| Aprīlis 20., 2012 | |
| 17:23 [Link] | Ja es nenomiršu šodien, tad es dzīvošu mūžīgi. Protams, varētu jau solīt, ka vairs nekad neiešu gulēt piektdienās sešos no rīta un visu ceturtdienas nakti nepavadīšu gultā kopā ar kādu, kuru celšanās no rītiem nesatrauc. (ir doma) |
| 17:14 [Link] | Blondums nemirst jeb, ko, pie velna, es daru šajā kursā! Tiešām nesaprotu, ko pasniedzējs no manis vēlās!
(ir doma) |
| 16:03 [Link] |
kā jau parasti mēdz notikt ar mani Pieteicos skriet Nordea Rīgas maratonā 10 km distancē. Vakar pa ilgiem laikiem biju paskriet pa parku, noskrēju 4km un nejutos pat pārāk beigta. Nolēmu šovakar skriet atkal. Un tieši pirms minūtes sapratu, ka 20. maijā man ir cits - obligātāks pasākums. Tas gan nemaina faktu, ka nopirktie skriešanas apavi ir jāliek lietā un vakarā jāiet paskriet un izvēdināt galvu. (ir doma) |
happy
confused