[Jaunākais][Arhivētais][Draugi][Par sevi]
Below are 20 entries, after skipping 140 most recent ones in the "ciruleens" journal:[<< Previous 20 entries -- Next 20 entries >>]
| Aprīlis 16., 2013 | |
|---|---|
| 22:57 [Link] |
Kaimiņi Gandrīz katram, kurš ir dzīvojis tādās lielās mājās, kas stāv pretī viena otrai, ir bijis pretējās mājas kaimiņš vai kaimiņiene, kurš/a vakarā izģērbjoties neaizver aizkarus/žalūzijas. Es esmu tā kaimiņiene. Garastāvoklis:: (ir doma) |
| Janvāris 14., 2013 | |
| 17:58 [Link] | Pagājušajā nedēļā, kas bija vakar, noslēdzu vienu daļu savas dzīves, vai varbūt tā noslēdzās pati? Kas to lai zina, vienīgi mazliet žēl, ka var tik labi just, kā mana labākā drauga tuvums ir mainījies kopš viņam ir draudzene. Bet tas jau laikam likumsakarīgi. Viņa ir forša meitene.
(ir doma) |
| Septembris 10., 2012 | |
| 20:11 [Link] |
doma Laikam jau pie vainas tas, ka rakstu dienasgrāmatu Draugos, neviens nejautā kā man iet, jo visi domā, ka zin. Bet tur es nerakstu visu, ne tuvu. Tas ir tāds cenzēts variants, ko drīkst lasīt gan mamma, gan bērni, kurus mācīju. Vakar sarakstījos Skaipā ar cilvēku, kuru uzskatu par savu labāko draugu. Par savas sirds cilvēku. Visu vakaru pavadīju lasot kā viņam iet, ko viņs dara, kas jauns viņa dzīvē. Bet viņš pat īsti nepajautāja, kā iet man. Tik ļoti gribējās pateikt, ka es šeit jūtos tik sasodīti labi. Kādi tik brīnumi nav notikuši manā dzīvē šo divu nedēļu laikā, ka tās ir bijušas pilnākas nekā reizēm mēneši Latvijā. Ka, jā, jau atkal esmu aizrāvusies ar cilvēku, fantastisku puisi no Meksikas. Bet brīdī, kad viņa stāstāmais bija beidzies, viņš paziņoja, ka iet gulēt un 10 sekunžu laikā bija prom no Skaipa. Es gribu viņu saukt par savu labāko draugu, jo viņš tas, kurš reizēm uztur mani dzīvu, ar kuru ir sasodīti interesanti vienkārši sēdēt un klusēt, kurš bagātina manu pasauli ar sajūtām, kurš liek man domāt un modina manī loģiski domājošu personu. Un ir sasodīti sāpīgi, kad šis cilvēks, neiedomājas pajautāt - Kā Tev iet? Jo nevienam citam, es nespēju pateikt to visu! (ir doma) |
| Augusts 29., 2012 | |
| 22:59 [Link] |
Jes! Visi mani dzīvokļa kaimiņi ir vīrieši! Tas ir tik nenormāli superīgi! Nekādu rindu uz dušu, tīra virtuve un vienmēr smaidīgas sejas raugās pretīm! Garastāvoklis:: (ir doma) |
| Augusts 25., 2012 | |
| 09:03 [Link] |
Stils un mode Pirmā diena Zviedrijā un jau pirmais secinājums par šīs vietas sievišķo būtņu gaumi. Viņām patīk saplēstas drēbes - džinsi, svārki, šorti, legingi, zeķubikses! Viss ir saplēsts! Galvā urda nepieklājīgais jautājums, vai saplēstas zeķes arī ir stilīgas? Garastāvoklis:: awake (ir doma) |
| Augusts 19., 2012 | |
| 08:20 [Link] | Mīlu.
(ir doma) |
| Augusts 16., 2012 | |
| 19:43 [Link] |
padomiņš pašai sev Nr.1 Tādai ēdelīgai būtnei kā man, pats galvenais noteikums gaidot ciemiņus ir tā laicīgi nedaudz ieēst, lai ciemiņu laikā neizskatītos pēc pilnīgas rīmas! Mūzika: Radio 101 |
| Jūlijs 31., 2012 | |
| 00:15 [Link] |
Vakars Burvīgi pavadīts vakars ar sen nesatiktu cilvēku, kuru gribētos saukt par draugu. Izdzertas pāris glāzes baltvīna un sajūta ir, ka šobrīd es spētu atzīties mīlestībā. Bet viņš guļ kādus varbūt 200, varbūt vairāk kilometru attālumā no manis. Mūzika: Lāšu pilēšana aiz loga (ir doma) |
| Jūlijs 17., 2012 | |
| 22:14 [Link] |
satraukums un smagā soma Uzliku rītdien nesamo somu plecos un tāda sajūta, ka tur ķieģeļi salikti. Nav ne jausmas kā to visu pārvietošu posmā no dzīvokļa līdz stacijai. Iekšā tricinās viegls satraukums, atkal ir sākusies putnu, jūras, saulrietu, sabristo kāju, salīšanas un tās brīvības, kad darbs ir tas, kas patīk un aizrauj sezona. Ahhh. Patīk man tas viss. Garastāvoklis:: viegls satraukums (ir doma) |
| 11:19 [Link] |
Nenosūtītā vēstule Tu esi aizbraucis uz saviem laukiem Uz mēnesi Tikai šorīt Bet es jau tagad nevaru neko ieēst Un domāju par to, ka gribēsies Tevi drīz satikt Par laimi pati rīt braucu prom no pilsētas Četras sienas nespēj uzmundrināt Kā būs pēc tā 1 mēneša un 1 nedēļas, Kad es došos prom Uz 4,75 mēnešiem? Pagaidām ēdu, Jo apsolīju Tev, ka kārtīgi paēdīšu brokastis Laiks varbūt ir kā uz pusdienām, Bet es tikai tikko kā atkalmodos pēc Tevis pavadīšanas. (ir doma) |
| Jūlijs 12., 2012 | |
| 22:59 [Link] |
My Fucking Life Vajadzētu pateikt - Nē! Bet es ieturu pāris sekunžu pauzi un pasaku - Jā! Un tagad pati sev jautāju - Kāpēc? Laikam jāzvana Ragaiņa labākajam draugam un jāsaka, ka gribu kopā lietot alko... Ir gan jau 23:00, bet gan jau viņam kaut kas krājumā atradīsies. Mūzika: Ingrid MIchelson Corner Of Your Heart (ir doma) |
| Jūlijs 9., 2012 | |
| 11:38 [Link] | Smaidu savu laimigo smaidu, ārā spīd saule, vakar bijām pie jūras pašā vakarā, cēlām smilšu pili un apšaudījāmies ar ūdenspistolēm, rakām dziļas bedres un beigās es tapu ierakta līdz dibenam smiltīs. Dibens - tā ir mana vārgākā vieta šobrīd, tam velosipēdam ir galīgi neērts sēdeklis. Bet citādi, viss jauki, smaidu savu laimīgo smaidu un gaidu katru jaunu dienu!
(ir doma) |
| Jūlijs 7., 2012 | |
| 17:02 [Link] |
Pilnmēness Nu,kuram gan vēl tā var gadīties ja ne man. Vai drīzāk, kuram gan citam ienāktu tāda doma prātā, īpaši manā nu jau puslīdz pieaugušajā vecumā. Tātad vakar bija tik smuks pilnmēness - dzeltenīgs, apaļš un vēl skatās caur bērza zariem, kā Tu tādu nebildēsi. Sariktēju fočuku un nolemju, ka ir jāiet laukā, bet ja slēgšu durvis vaļā un vēl cauri priekšnamam grabināšos, tad pamodināšu vecākus. Tā nu saņemos, atknibinu vaļā pie savas istabas loga piesprausto odu tīklu un pār palodzi klusiņām cenšos izvelties laukā. Lieliski, kāja uz aplodas nepaslīdēja, vīnogulāju stīgās nesapinos. Nostājos pagalma vidū un skatos, kā šamējais jau izlīdis no bērza laukā un tagad spīdinās pagalmā - skaisti, viss izskatās nedaudz apburts un mistisks. Noņemu fočuka vāciņu, ieslēdzu, gatavojos bildēt, bet displejā parādās sarkana izsaukuma zīme ar uzrakstu Protected card! Un ar to arī mans fotoprieks beidzās, ierāpos pa to pašu logu istabā, saspraudīju odu tīklu un pusstundu mēģināju izdomāt - par ko tā? Bet, kā jau ar manu absolūto ģenialitāti tehniskos jautājumos, neko nespēju izmainīt, laikam jāgaida kāds gudrāks cilvēks. Bet mēness, bija tiešām skaists. Un vecāki neko nezin. Mūzika: Mamma skatās TV par lietus mežiem |
| Jūlijs 3., 2012 | |
| 23:49 [Link] |
gribu vēl Man ir jauna kaislība - kalni! Nākamgad jāmēģina aizbraukt vēl kaut kur uzkāpt. Savaldzināja sava činkstulīguma pārvarēšana, kad noietas 3\4 ceļa, sāpošie kāju muskuļi un fantastiskā gandarījuma sajūta virsotnē. (ir doma) |
| Jūnijs 24., 2012 | |
| 21:42 [Link] | Un kāpēc laime tā sāp? Un, ja jau sāp, tad vai tā ir laime? Bet katram taču izpratne par laimi ir citādāka, varbūt mana laime ir tā mazliet skumji sāpīgā? Jo, principā, es nejūtos nelaimīga, man tikai reizēm sāp. Un, ja godīgi, tad jau kopš bērnības es esmu zinājusi un arī gribējusi, lai mana dzīve ir tieši šāda - mazliet neprognozējama, nedaudz vientuļa un ļoti brīva. Un arī mīlestību es esmu gribējusi šādu, tādu, kas mani sagrauj un ceļ no jauna, liek reizēm aizmirst par brīvību un ziedot sevi visu tai, tanī pat laikā neierobežojot un ļaujot man pašai iet un nākt, kad es gribu. Un varbūt kādreiz es būšu ģimenes sieviete ar dārziņu uz balkona, suni, trim bērniem, nekur neskriešu un nesapratīšu, kā es šitā kādreiz varēju. Un varbūt tad nesāpēs un tā būs tā laime? Bet vai es būšu laimīga tad, kad nekas nesāpēs? Mūzika: Snow Patrol Make this go on forever (ir doma) |
| Jūnijs 22., 2012 | |
| 17:26 [Link] |
Aij aij aij Vienmēr esmu mazliet mulsusi par tām skūpstbučām uz lūpām. Jā, ar draudzenēm reizēm tā sasveicinamies un arī sveicot svētkos viena otru tā sabučojam, bet citādi - man šajā jautājumā ir nostāja. Taču vakar saņēmu vienu pilnīgi negaidītu skūpstbuču, no pilnīgi negaidīta cilvēka un pieķēru sevi visu vakaru smaidot. Mūzika: Damien Rice 9 crimes (ir doma) |
| Jūnijs 8., 2012 | |
| 11:32 [Link] |
Šodienas piedzīvojumi Kā jau krietnu laiku bija izlemts, šajā pēcpusdienā devos uz vecāku mājām. Tā kā autobusus vismaz virzienā uz turieni neatbalstu, tad braucu ar stopiem. Un šeit sākas mans piedzīvojums. Stāvu Juglā starp daudziem citiem mājās nokļūt gribošiem jauniešiem un domāju par karmu. Esmu taču tik daudz laba darījusi un domājusi, ka mani ir jāņem. Un ir, pēc aptuveni trim minūtēm no visiem stopētājiem tieku izvēlēta tieši es! Iepazīstamies - "Agris" - "mans vārds" Vārds pa vārdam - vīrietis pēc tautības krievs nedaudz virs 30, nodarbojas ar nekustamo īpašumu biznesu, strādājis Amerikā, atgriezies, pieder dzīvoklis Rīgā, māja Siguldā un dzīvoklis Nīderlandē. Daudz ceļojis un patīk ceļot, Latvija esot pārāk maza priekš viņa. Visa šī laikā ir arī parastie standartjautājumi - un ko tad Tu studē, vai patīk, vai ar to var pelnīt, vai esmu ceļojusi, vai gribētu aizbraukt uz Ameriku... UN TAD - "Vai esi domājusi par modeles darbu, Tev ir labs augums, seja, mati." Iesmejos un saku - "Nē!" Jo mani tas tiešām nesaista un neinteresē. Bet vīrietis neliekas mierā, viņš varot man piedāvāt modeles darbu, fotografēties, Jūrmalā viņam esot studija 100Ls par stundu. Fotogrāfijas Pieaugušo žurnāliem! Vēlreiz pasaku, ka mani tas tiešām neinteresē! Tad seko teksts - "Bet tusiņi taču Tev patīk!Ko Tu teiktu par slēgtiem privātiem pasākumiem, piemēram, uz jahtas?" Vēlreiz pasaku, ka tas mani tiešām neinteresē! - "Bet kādēļ tad Tu stopē, lai taupītu naudu vai ne?" - "Nē, man vienkārši patīk stopēt" - "Nesaprotu!Tiešām nesaprotu!" Un pēc 5 sekundēm - "Tev ir tāda sasaistīta poza, it kā Tev kaut kā pietrūktu. Tev vajadzētu atslābināties" (Tajā brīdī vnk sēdēju salikusi rokas klēpī, jo turēju somu) Tajā brīdī bijām iebraukuši Vangažos un es stingri teicu, lai izlaiž mani pieturā! - "Bet Tev taču vajag naudu" - IZLAIDIET MANI PIETURĀ! (Stingrs, bet mierīgs balss tonis) Un tad viņš patieca vispretīgākos vārdus, kādus esmu dzirdējusi - "Šitā turpinot Tu paliksi mežā pie kāda bērza! Es Tev naudu piedāvāju!" Neko neatbildot un neatskatoties izkāpu ārā stingri turot rokās somu un aizcirtu durvis. Mašīna nokaucināja riepas un aizbrauca. Protams, biju dzirdējusi par šādiem piedāvājumiem, kas beidzas ar visparastāko prostitūciju. Bet piedzīvot to pašai bija pretīgi un biedējoši. Jutos ļoti dīvaini atkal paceļot roku, lai turpinātu ceļu uz mājām. Nākamajam šoferim iepazīstoties teicu, ka mani sauc Laura... |
| Jūnijs 4., 2012 | |
| 11:22 [Link] | Mjā, mācībām šāds noskaņojums noteikti nav piemērots, jo jau kopš kādiem sešiem skatos uz to vienu lekciju un neko nezinu. Pašlaik plāns ir aiziet rīt uz eksāmenu, neko nezināt, uzrakstīt to, ko tomēr kaut kādā veidā izpīpēju, pajautāt, cik par to var dabūt, ja pasniedzējs saka, ka virs 5, tad doties mājās un darīt kaut ko, pat nezinu ko, bet kaut ko! Lai gan visdrīzāk, es tā neizdarīšu, jo tad tā būtu padošanās un es pēc tam sev sadotu pa seju par šitādu gājienu. Bet dzejoļi gan rakstās. Laikam ir vērts sevi pa reizei padedzināt, lai gan citi to tā līdz galam nesaprot, bet tā ir daļa no manis, daļa, kuru negribas pazaudēt un kura pamostas tikai tad, kad man sāp. Nu jā un eksāmens man ir vienai pašai visā datorklasē divatā ar speciāli manis dēļ atnākušu pasniedzēju, kurš man ir tāds kā kolēģis profesionālajā sfērā un laikam jau nebūtu arī īpaši pieklājīgi izčakarēt viņu. Mūzika: Damien Rice 9 crimes (ir doma) |
| 07:50 [Link] |
tās divas balsis manī Visam ir derīguma termiņš, ne tikai pienam kartona pakās ar ziliem uzsistiem cipariem. Augustā beigsies "mūsu" derīguma termiņš. Un laikam labi, ka tā. Ir tās divas balsis manī - saprāta un neprāta. Saprātīgā, saka, ka tā ir pareizi domāt un neprātīgā tikmēr mazliet raud. Mūzika: Adele Someone like you (ir doma) |
| Maijs 30., 2012 | |
| 03:47 [Link] |
Burkš burkš Viss parks piespraudīts ar karodziņiem par multiplo sklerozi! Protams, sabiedrības informēšana un uzmanības pievēršana šai slimībai ir svarīga un apsveicama iniciatīva. Bet man kā jau latvietei tipiskajai gribas paburkšķēt par to, "kas gan tos karodziņus pēc tam novāks, jau tagad daži pa celiņiem mētājas" Bet citādi jau viss ok! Mūzika: Rammstein Seemann (ir doma) |
cheerful