Mans
[Jaunākais][Arhivētais][Draugi][Par sevi]
Below are 20 entries, after skipping 140 most recent ones in the "ciruleens" journal:[<< Previous 20 entries -- Next 20 entries >>]
22:08
[Link] | Šķiet, jo vairāk runāju angliski, jo vairāk putrojos ar parastiem vārdiem, vietniekvārdiem un laikiem. Šodien, piemēram, itin veikli tentacles (taustekļi) vietā pateicu testicles (sēklinieki).
|
23:16
[Link] |
Kā tad mēs viņu sauksim Šodien ciemojos pie draugiem un klausījos viņu smieklīgi uzspēlētajā ķīviņā par abiem vēl neesošo un pat neieplānoto kopīgo bērnu vārdiem
Br: Man būs trīs dēli Gendalfs, Aragorns un Boromirs! Be: Nu nē, Stulbeni, viņi būs Miķelis, Mārtiņš un Viesturs vai varbūt Krišjānis, vai varbūt Valters...
Un tā kādu pusstundu, kamēr vēl tika cauri potenciālo meitu vārdiem un kombināciju vārdiem - a ja nu ir meita un dēls, tad jau nevar likt vienu vārdu no meitu vārdu saraksta, otru no dēlu, tur ir atkal kaut kas jauns jāizdomā. Kamēr Be meklēja kombinācijas, Br izvēle bija skaidra - Gendalfs, Aragorns un Boromirs!
Klausījos un devu nesakarīgus padomus. Smieklīgi tā. Laikam jau neesošo bērnu vārdu izvēle, un ar to saistītā ķīvēšanās, ir katra sevi cienoša pāra vēlas pēcpusdienas nodarbe.
|
15:58
[Link] |
ziemeļu vasara Tā vasara gan viens jauks gadalaiks, rakstu maģistra darbu un jūtu kā ciskas, dibens un pusmugura piesvīst klāt pie ādas dīvāna. Kad sniedzos pēc ūdens glāzes visas piesvīdušās vietas atraujas no dīvāna ar purkšķiem līdzīgām skaņām.
|
22:40
[Link] |
Pirmie tauriņi Redzēju savu pirmo tauriņu - raibu. Vienīgā aizķeršanās, ka tas gulēja pusdzīvs uz ietves, acīmredzami kāda transporta līdzekļa notriekts. Tagad nesaprotu, skaitās vai nē? Un, ja jā, tad ko gaidīt no vasaras?
Garastāvoklis:: curious
|
22:57
[Link] |
Kaimiņi Gandrīz katram, kurš ir dzīvojis tādās lielās mājās, kas stāv pretī viena otrai, ir bijis pretējās mājas kaimiņš vai kaimiņiene, kurš/a vakarā izģērbjoties neaizver aizkarus/žalūzijas. Es esmu tā kaimiņiene.
Garastāvoklis:: cheerful Mūzika: The dancer
|
17:58
[Link] | Pagājušajā nedēļā, kas bija vakar, noslēdzu vienu daļu savas dzīves, vai varbūt tā noslēdzās pati? Kas to lai zina, vienīgi mazliet žēl, ka var tik labi just, kā mana labākā drauga tuvums ir mainījies kopš viņam ir draudzene. Bet tas jau laikam likumsakarīgi. Viņa ir forša meitene.
|
20:11
[Link] |
doma Laikam jau pie vainas tas, ka rakstu dienasgrāmatu Draugos, neviens nejautā kā man iet, jo visi domā, ka zin. Bet tur es nerakstu visu, ne tuvu. Tas ir tāds cenzēts variants, ko drīkst lasīt gan mamma, gan bērni, kurus mācīju. Vakar sarakstījos Skaipā ar cilvēku, kuru uzskatu par savu labāko draugu. Par savas sirds cilvēku. Visu vakaru pavadīju lasot kā viņam iet, ko viņs dara, kas jauns viņa dzīvē. Bet viņš pat īsti nepajautāja, kā iet man. Tik ļoti gribējās pateikt, ka es šeit jūtos tik sasodīti labi. Kādi tik brīnumi nav notikuši manā dzīvē šo divu nedēļu laikā, ka tās ir bijušas pilnākas nekā reizēm mēneši Latvijā. Ka, jā, jau atkal esmu aizrāvusies ar cilvēku, fantastisku puisi no Meksikas. Bet brīdī, kad viņa stāstāmais bija beidzies, viņš paziņoja, ka iet gulēt un 10 sekunžu laikā bija prom no Skaipa. Es gribu viņu saukt par savu labāko draugu, jo viņš tas, kurš reizēm uztur mani dzīvu, ar kuru ir sasodīti interesanti vienkārši sēdēt un klusēt, kurš bagātina manu pasauli ar sajūtām, kurš liek man domāt un modina manī loģiski domājošu personu. Un ir sasodīti sāpīgi, kad šis cilvēks, neiedomājas pajautāt - Kā Tev iet? Jo nevienam citam, es nespēju pateikt to visu!
|
22:59
[Link] |
Jes! Visi mani dzīvokļa kaimiņi ir vīrieši! Tas ir tik nenormāli superīgi! Nekādu rindu uz dušu, tīra virtuve un vienmēr smaidīgas sejas raugās pretīm!
Garastāvoklis:: happy
|
09:03
[Link] |
Stils un mode Pirmā diena Zviedrijā un jau pirmais secinājums par šīs vietas sievišķo būtņu gaumi. Viņām patīk saplēstas drēbes - džinsi, svārki, šorti, legingi, zeķubikses! Viss ir saplēsts! Galvā urda nepieklājīgais jautājums, vai saplēstas zeķes arī ir stilīgas?
Garastāvoklis:: awake Mūzika: Renārs Kaupers "Mazā bilžu rāmītī"
|
08:20
[Link] | Mīlu.
|
19:43
[Link] |
padomiņš pašai sev Nr.1 Tādai ēdelīgai būtnei kā man, pats galvenais noteikums gaidot ciemiņus ir tā laicīgi nedaudz ieēst, lai ciemiņu laikā neizskatītos pēc pilnīgas rīmas!
Mūzika: Radio 101
|
00:15
[Link] |
Vakars Burvīgi pavadīts vakars ar sen nesatiktu cilvēku, kuru gribētos saukt par draugu. Izdzertas pāris glāzes baltvīna un sajūta ir, ka šobrīd es spētu atzīties mīlestībā. Bet viņš guļ kādus varbūt 200, varbūt vairāk kilometru attālumā no manis.
Mūzika: Lāšu pilēšana aiz loga
|
22:14
[Link] |
satraukums un smagā soma Uzliku rītdien nesamo somu plecos un tāda sajūta, ka tur ķieģeļi salikti. Nav ne jausmas kā to visu pārvietošu posmā no dzīvokļa līdz stacijai. Iekšā tricinās viegls satraukums, atkal ir sākusies putnu, jūras, saulrietu, sabristo kāju, salīšanas un tās brīvības, kad darbs ir tas, kas patīk un aizrauj sezona. Ahhh. Patīk man tas viss.
Garastāvoklis:: viegls satraukums Mūzika: radio 101
|
11:19
[Link] |
Nenosūtītā vēstule Tu esi aizbraucis uz saviem laukiem Uz mēnesi Tikai šorīt Bet es jau tagad nevaru neko ieēst Un domāju par to, ka gribēsies Tevi drīz satikt Par laimi pati rīt braucu prom no pilsētas Četras sienas nespēj uzmundrināt Kā būs pēc tā 1 mēneša un 1 nedēļas, Kad es došos prom Uz 4,75 mēnešiem?
Pagaidām ēdu, Jo apsolīju Tev, ka kārtīgi paēdīšu brokastis Laiks varbūt ir kā uz pusdienām, Bet es tikai tikko kā atkalmodos pēc Tevis pavadīšanas.
|
22:59
[Link] |
My Fucking Life Vajadzētu pateikt - Nē! Bet es ieturu pāris sekunžu pauzi un pasaku - Jā! Un tagad pati sev jautāju - Kāpēc? Laikam jāzvana Ragaiņa labākajam draugam un jāsaka, ka gribu kopā lietot alko... Ir gan jau 23:00, bet gan jau viņam kaut kas krājumā atradīsies.
Mūzika: Ingrid MIchelson Corner Of Your Heart
|
11:38
[Link] | Smaidu savu laimigo smaidu, ārā spīd saule, vakar bijām pie jūras pašā vakarā, cēlām smilšu pili un apšaudījāmies ar ūdenspistolēm, rakām dziļas bedres un beigās es tapu ierakta līdz dibenam smiltīs. Dibens - tā ir mana vārgākā vieta šobrīd, tam velosipēdam ir galīgi neērts sēdeklis. Bet citādi, viss jauki, smaidu savu laimīgo smaidu un gaidu katru jaunu dienu!
|
17:02
[Link] |
Pilnmēness Nu,kuram gan vēl tā var gadīties ja ne man. Vai drīzāk, kuram gan citam ienāktu tāda doma prātā, īpaši manā nu jau puslīdz pieaugušajā vecumā. Tātad vakar bija tik smuks pilnmēness - dzeltenīgs, apaļš un vēl skatās caur bērza zariem, kā Tu tādu nebildēsi. Sariktēju fočuku un nolemju, ka ir jāiet laukā, bet ja slēgšu durvis vaļā un vēl cauri priekšnamam grabināšos, tad pamodināšu vecākus. Tā nu saņemos, atknibinu vaļā pie savas istabas loga piesprausto odu tīklu un pār palodzi klusiņām cenšos izvelties laukā. Lieliski, kāja uz aplodas nepaslīdēja, vīnogulāju stīgās nesapinos. Nostājos pagalma vidū un skatos, kā šamējais jau izlīdis no bērza laukā un tagad spīdinās pagalmā - skaisti, viss izskatās nedaudz apburts un mistisks. Noņemu fočuka vāciņu, ieslēdzu, gatavojos bildēt, bet displejā parādās sarkana izsaukuma zīme ar uzrakstu Protected card! Un ar to arī mans fotoprieks beidzās, ierāpos pa to pašu logu istabā, saspraudīju odu tīklu un pusstundu mēģināju izdomāt - par ko tā? Bet, kā jau ar manu absolūto ģenialitāti tehniskos jautājumos, neko nespēju izmainīt, laikam jāgaida kāds gudrāks cilvēks. Bet mēness, bija tiešām skaists. Un vecāki neko nezin.
Mūzika: Mamma skatās TV par lietus mežiem
|
23:49
[Link] |
gribu vēl Man ir jauna kaislība - kalni! Nākamgad jāmēģina aizbraukt vēl kaut kur uzkāpt. Savaldzināja sava činkstulīguma pārvarēšana, kad noietas 3\4 ceļa, sāpošie kāju muskuļi un fantastiskā gandarījuma sajūta virsotnē.
|
21:42
[Link] | Un kāpēc laime tā sāp? Un, ja jau sāp, tad vai tā ir laime? Bet katram taču izpratne par laimi ir citādāka, varbūt mana laime ir tā mazliet skumji sāpīgā? Jo, principā, es nejūtos nelaimīga, man tikai reizēm sāp. Un, ja godīgi, tad jau kopš bērnības es esmu zinājusi un arī gribējusi, lai mana dzīve ir tieši šāda - mazliet neprognozējama, nedaudz vientuļa un ļoti brīva. Un arī mīlestību es esmu gribējusi šādu, tādu, kas mani sagrauj un ceļ no jauna, liek reizēm aizmirst par brīvību un ziedot sevi visu tai, tanī pat laikā neierobežojot un ļaujot man pašai iet un nākt, kad es gribu. Un varbūt kādreiz es būšu ģimenes sieviete ar dārziņu uz balkona, suni, trim bērniem, nekur neskriešu un nesapratīšu, kā es šitā kādreiz varēju. Un varbūt tad nesāpēs un tā būs tā laime? Bet vai es būšu laimīga tad, kad nekas nesāpēs?
Mūzika: Snow Patrol Make this go on forever
|
17:26
[Link] |
Aij aij aij Vienmēr esmu mazliet mulsusi par tām skūpstbučām uz lūpām. Jā, ar draudzenēm reizēm tā sasveicinamies un arī sveicot svētkos viena otru tā sabučojam, bet citādi - man šajā jautājumā ir nostāja. Taču vakar saņēmu vienu pilnīgi negaidītu skūpstbuču, no pilnīgi negaidīta cilvēka un pieķēru sevi visu vakaru smaidot.
Mūzika: Damien Rice 9 crimes
|
[<< Previous 20 entries -- Next 20 entries >>] |