[Jaunākais][Arhivētais][Draugi][Par sevi]
| Septembris 10., 2012 | |
|---|---|
| 20:11 [Link] |     Laikam jau pie vainas tas, ka rakstu dienasgrāmatu Draugos, neviens nejautā kā man iet, jo visi domā, ka zin. Bet tur es nerakstu visu, ne tuvu. Tas ir tāds cenzēts variants, ko drīkst lasīt gan mamma, gan bērni, kurus mācīju. Vakar sarakstījos Skaipā ar cilvēku, kuru uzskatu par savu labāko draugu. Par savas sirds cilvēku. Visu vakaru pavadīju lasot kā viņam iet, ko viņs dara, kas jauns viņa dzīvē. Bet viņš pat īsti nepajautāja, kā iet man. Tik ļoti gribējās pateikt, ka es šeit jūtos tik sasodīti labi. Kādi tik brīnumi nav notikuši manā dzīvē šo divu nedēļu laikā, ka tās ir bijušas pilnākas nekā reizēm mēneši Latvijā. Ka, jā, jau atkal esmu aizrāvusies ar cilvēku, fantastisku puisi no Meksikas. Bet brīdī, kad viņa stāstāmais bija beidzies, viņš paziņoja, ka iet gulēt un 10 sekunžu laikā bija prom no Skaipa. Es gribu viņu saukt par savu labāko draugu, jo viņš tas, kurš reizēm uztur mani dzīvu, ar kuru ir sasodīti interesanti vienkārši sēdēt un klusēt, kurš bagātina manu pasauli ar sajūtām, kurš liek man domāt un modina manī loģiski domājošu personu. Un ir sasodīti sāpīgi, kad šis cilvēks, neiedomājas pajautāt - Kā Tev iet? Jo nevienam citam, es nespēju pateikt to visu! (ir doma) |