Mans -
Jūnijs 24., 2012
21:42

[Link]

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Un kāpēc laime tā sāp? Un, ja jau sāp, tad vai tā ir laime? Bet katram taču izpratne par laimi ir citādāka, varbūt mana laime ir tā mazliet skumji sāpīgā? Jo, principā, es nejūtos nelaimīga, man tikai reizēm sāp.
Un, ja godīgi, tad jau kopš bērnības es esmu zinājusi un arī gribējusi, lai mana dzīve ir tieši šāda - mazliet neprognozējama, nedaudz vientuļa un ļoti brīva.
Un arī mīlestību es esmu gribējusi šādu, tādu, kas mani sagrauj un ceļ no jauna, liek reizēm aizmirst par brīvību un ziedot sevi visu tai, tanī pat laikā neierobežojot un ļaujot man pašai iet un nākt, kad es gribu.
Un varbūt kādreiz es būšu ģimenes sieviete ar dārziņu uz balkona, suni, trim bērniem, nekur neskriešu un nesapratīšu, kā es šitā kādreiz varēju.
Un varbūt tad nesāpēs un tā būs tā laime? Bet vai es būšu laimīga tad, kad nekas nesāpēs?

Mūzika: Snow Patrol Make this go on forever

(ir doma)

Powered by Sviesta Ciba