Mans

[Jaunākais][Arhivētais][Draugi][Par sevi]

Below are 20 entries, after skipping 180 most recent ones in the "ciruleens" journal:

[<< Previous 20 entries -- Next 20 entries >>]

Aprīlis 13., 2012
15:33 [Link]	Pikseļi Pikseļi Pikseļi Pikseļi Pikseļi Pikseļi Pikseļi Pikseļi Pikseļi Pikseļi Pikseļi Pikseļi Pikseļi Pikseļi Pikseļi Pikseļi Pikseļi Pikseļi Pikseļi Pikseļi Pikseļi Pikseļi Pikseļi Pikseļi Pikseļi Pikseļi Pikseļi Pikseļi Pikseļi Pikseļi Pikseļi Pikseļi Pikseļi Pikseļi Pikseļi Pikseļi Pikseļi Pikseļi Pikseļi Pikseļi Pikseļi Pikseļi Pikseļi Pikseļi Pikseļi Pikseļi Pikseļi Pikseļi Pikseļi Pikseļi Pikseļi Pikseļi Pikseļi... Kursa biedrene veido stabiņdiagrammu, lai novērtētu, cik bieži pasniedzējs pasaka šo maģisko vārdu! :D Tiešām nesaprotu, ko es daru šajā kursā! Pilnīgi neko nesaprotu! Garastāvoklis:: pikselisks Mūzika: Pikseļi "pikseļi" (ir doma)
Aprīlis 10., 2012
11:57 [Link]	Patiesība Patiesībā es iespējams neesmu spējīga iemīlēties vēlreiz. Jo viņš ir viņš. Viņš ir manas dzīves jēga un ideālais vīrietis. Laikam vajadzētu pārtraukt kaut kā šo sentimentu! Mūzika: Emiliana Torrini Today has been ok (ir doma)
10:43 [Link]	Es vairs negribu iemīlēties. Atceros, kā ļoti ļoti sen, kad vēl mācījos pamatskolā, reiz rakstīju ētikas domrakstā, ka putni ir mana pirmā un vienīgā mīlestība. Viņi paliek vienmēr, cilvēki nāk un iet, bet mans darbs - viņi paliek vienmēr. Un, ja es gribu būt zinātniece, man sevi visu ir jāvelta viņiem. Bez pilnīgas ziedošanās tas nav iespējams, vismaz manā gadījumā - nē. Es vairs negribu iemīlēties, tas vienmēr sāp. Un, jā, es rudenī braucu studēt uz Upsalu... Mūzika: Emiliana Torrini Today has been ok (1 raksta \| ir doma)
Aprīlis 9., 2012
21:36 [Link]	Jauna diena Ir tikai divas izvēles - raudāt vai smaidīt. Es izvēlos otro, jo tā ir ceļš. Ceļš pretim cilvēkiem, nākotnei, pavasarim - visam. Nesolīšu sev vairāk naraudāt, gan jau to darīšu, vakaros vai dienās, kad palikšu dzīvoklī viena. Bet pagaidām - manī ir ceļš un apņēmība sakārtot savu pasauli, dzīvi un būt laimīgai! Vakar bija jauki, PJPK bija tieši tāds cilvēks, kādu man tovakar vajadzēja! Varbūt aiziesim vēl kādreiz kaut kur! И то, что было, набело Откроется потом Мой рок'н'ролл Это не цель и даже не средство Не новое, а заново Один и об одном Дорога в мой дом И для любви это не место Garastāvoklis:: Tas pats, kas vakar Mūzika: Tā pati, kas vakar (ir doma)
11:03 [Link]	visss Viss. Beidzam. Mēs varam būt tikai draugi. Pamēģinājām un mums nesanāk. Sāp. Nežēlīgi sāp. Ir tikai pirmās stundas, bet esmu jau piepinkšķējusi pāris metrus tualetes papīra. Zem manis ir bezdibenis, es krītu un nav nekā, kur pieķerties. Ilūziju pasaulē esmu dzīvojusi visu šo laiku. Un tagad ir jānonāk atpakaļ īstajā - kur ir pavasaris, studijas, darbs. Darbs - tas ir tas, kas man paliek vienmēr. Lai kā ietu vai neietu, tas vienmēr ir tas, kur varu paslēpties un būt. Mans dzīves veids - mūžīgā apkārtskraidīšana. Eju dzert alu ar Pārāk Jauko Puisi No 2. Kursa (PJPK). Mūzika: Bi - 2 My Rock 'n' Roll (1 raksta \| ir doma)
Marts 21., 2012
10:29 [Link]	Jau atkal čīksts Nē, man nav nekas pret Valdorfskolām - alternatīvām metodēm, bērna personības attīstīšanu,individuālu pieeju un spārnu neaplaušanu un vaina visticamāk ir manī, bet... Nu nevaru es, kā parasta pulciņa skolotāja, kas patiesībā nemaz nav īsta skolotāja, viņus savākt, lai pēc kādas sistēmas arī nestrādātu. Pēdējā laikā esmu sākusi uz viņiem dusmoties, kaut zinu, ka tas ir slikti! Nē, kliegt es nekliedzu, tikai runāju stingrākā balsī. Bet viņi manī neklausās, katram ir savs viedoklis, kuru bērns vēlas paust un, ja iespējams, skaļāk par visiem pārējiem. Un negribas to teikt, bet viedoklis nav pareizs, tas reizēm nav pat loģisks, tas vairāk izklausās pēc vēlmes pateikt kaut ko pēc iespējas trakāku vai absurdāku, pārsteigt pārējos un mani. Bet es pēc labākās sirdsapziņas strādāju, lai viņiem kaut ko iemācītu. Nu jā un tad pārējie bērni, kuri ir no, tā teikt, parastajām skolām, tiek gandrīz vai nostumti malā, jo Valdorfēni, rupji runājot, plosās. Un šie parasto skolu skolēni ir tie, kurus šķiet visvairāk interesē tas, ko stāstu, bet es nevaru viņiem pat īsti pievērsties, jo man ir jāmēģina panākt, lai mazie valdorfēni darītu to, ko es no viņiem sagaidu. Un neizaudzina Valdorfs nekādus eņģelīšu, būtu jūs dzirdējuši kādiem vārdiem lamājās mazais 1. klases Valdorfēns, lielākie puikas palika mutēm vaļā. Un tā vien šķiet, ka lielākā daļa no darbībām speciāli tiek darītas pretēji maniem norādījumiem, lai paskatītos, kā reaģēšu. Un nelīdz ne muļķību ignorēšana, ne aizrādījumi, ne lūgumi tā nedarīt, ne teksti - tā Tu traucē man strādāt un saviem skolasbiedriem mācīties - , ne sarežģītāku uzdevumu došana, ne interaktīvāku nodarbību veidošana... Pēdējā laikā pēc trešdienu vakariem jūtos vienkārši sabraukta. Garastāvoklis:: exhausted (2 raksta \| ir doma)
Marts 17., 2012
10:18 [Link]	Jau atkal čīkstēšu. Nu negribu es braukt tajā Erasmusā, negribu un viss. Pieteikums ir iesniegts, tagad jāgaida vai apstiprinās un gan jau, ka apstiprinās. Kāpēc negribu - tāpēc, ka negribas atstāt uz pusgadu visu to, kas te ir iesākts - lietas un cilvēkus; ka kaitina visu uzsvērtais, ka Erasmus, tā ir tāda ballīte svešā valstī par Eiropas naudu; ka es negribu mācīties lietas, kuras man absolūti nevajadzēs, es negribu pārmācīties un tapt par studentu ar acīm kvadrātā; ka es negribu arī aizbraukt prom un konstatēt, ka tur nav ko mācīties un garlaikoties, kā daži labi dara; ka es negribu braukt uz svešu valsti un iepazīties ar svešiem cilvēkiem, man nepatīk sveši cilvēki. Vienīgais bonuss ir laba angļu valodas lietošanas prakse un visu sludinātā "apvāršņu paplašināšana". Mierinu sevi ar domu, ka vienmēr jau varu atteikties un par to netapt nogalināta. (2 raksta \| ir doma)
Marts 16., 2012
07:31 [Link]	16. marts Aizdedzu svecīti uz palodzes! Es Tevi atceros, Vectēv! Atceros, kā Tu mani mazu turēji klēpī un dziedāji par trīs kumeliņiem, svilpodams rosījies savā sķūnītī un katru rītu iesāki un vakaru pabeidzi skaitot Tēvreizi. Biju pārāk maza, lai kaut ko jautātu un saprastu, zināju tikai, ka biji sapieris un mēs par to nerunājam. Ar gadiem arvien vairāk sevī sajūtu un spogulī skatoties saredzu Tevi. Es Tevi atceros, Vectēv! (ir doma)
Marts 15., 2012
02:56 [Link]	Kā es tagad izdzīvošu? Pavadījām Ragaini projām uz 4,5 mēnešiem. Sēdējām Alā, runājām daudz muļķību un bija sasodīti labi. Kā es bez viņa izdzīvošu, nav ne jausmas. Dzīvē ar mani notiek tik daudz nesaprotamu un arī loģisku lietu, kuras es nesaprotu un neprotu tās atrisināt un viņš man vienmēr ir parādījis, kur ir jāiet un kas ir jādara. Mazliet tāda kā nabassaites pārraušanas sajūta. Ragaiņa draugs, sauksim viņu par Ļauno dvīni, jau smējās, ka mums esot tādas gejiskas attiecības, tikai problēma tā, ka Ragainis ir vīrietis, bet es nē. Bet kā mēs secinājām, tas netraucē mūsu attiecībām būt mazliet gejiskām. Tā lūk, šķiet, ka šodien esmu pat skumjāka par Ragaiņa draudzeni. P.S. Pēc Ragaiņa iesēdināšanas autobusā gājām uz Maķīti, jo nežēlīgi gribējās ēst un tur rindā pirms mums stāv ļauži, kas savā starpā vāciski sarunājas un pa ēstuves lodziņu var dzirdēt kā skan Rammstein Ohne Dich. Citi teiks, sakritība, es uzskatīšu to par zīmi. Garastāvoklis:: nostalgic Mūzika: Rammstein Ohne Dich (1 raksta \| ir doma)
Marts 7., 2012
10:00 [Link]	"mani" bērni Traki man iet ar tiem bērniem reizēm. It īpaši pilnmēness dienās. Viss sākās ar plastilīna bumbiņu mētāšanu, kuras laikā Vecākais kaut kādā mistiskā veidā atsita galvu pret stenderi un dabūja milzīgu punu. Turpinājumā mazajām meitenēm pēkšņi šķita šausmīgi smieklīgi Vecāko pakaitināt zīmējot uz tāfeles viņa portretu. Vecākais, kā jau krietns puika, centās saglabāt mieru, bet nepamanīju kurā brīdī šis jau bija iespiests stūrī un cīnījās ar abām mazajām žagatām, kuras šamējo kutināja un koda. Beidzās jau viss labi. Bet sajūta kā visu dienu būtu kaut ko smagu nēsājusi nevis 2h ar bērniem pavadījusi. (ir doma)
Februāris 29., 2012
09:38 [Link]	Visas manas šodienas sajūtas No naktssargu būšanām tu aizbrauci ar pirmo trolejbusu es būdā atgriezos un taisījos uz dusu man iesāpējās kaut kas krūšu rajonā un sāp vēl tagad kad par tevi jādomā kam visam vienmēr jābeidzas tik slikti kam pelēks pretīgs rītiņš allaž aust tik dikti nu aizbrauc kas tad ir vienalga man kaut tavi čukstieni vēl manā būdā skan (K.Elsbergs) Nu nav, bļin, vienalga, nav! Bet es saņemos un saku, ka ir! Iekrauju sevi darbos, eju un tiekos ar cilvēkiem, tikai lai nebūtu jāpaliek vienai, lai nebūtu jāsāk pārlasīt sarakstes un atcerēties visus tos mirkļus un it īpaši pēdējo mirkli. "tavi čukstieni vēl manā būdā skan" Jā, es atkal čīkstu, jo netieku galā ar savu dzīvi. Bļin! Mūzika: Rammstein Don't die before I do (ir doma)
Februāris 22., 2012
02:12 [Link]	ņah ņah Lielisks veids kā aizbiedēt aiz muguras stāvošo puisi, kurš nespēj saņemties, lai sāktu jums plecu masāžu un kura rokas jau ir nonākušas līdz krēsla atzveltnei un ir jūtama nervoza īkšķu trīšana gar plecu maliņām. Tātad, vajag atcerēties, kā šis puisis pirms mēneša jums Skypā jautāja, ko darīt ar viņa šābrīža attiecībām, jo viņiem esot uznākusi krīze. Un tad tā neuzkrītoši pajautāt, kā viņam iet ar šo dāmu! Efekts ir acumirklīgs, puisis saspringst, īkšķīši pārtrauc nervozās darbības gar plecu maliņām, rokas atraujas no atzveltnes un notiek pārvietošanās uz galda pretējo pusi! (ir doma)
Februāris 20., 2012
10:23 [Link]	there and back again Maks ir laimīgi atgriezies pie manis. Protams, ne miņas no sīknaudas. Laikam jau justos pārsteigta, jā tur vēl aizvien būtu. Tikai prātu urda jautājums - kurš labais cilvēks šo mazo naudiņu savāca. Kāds nejaušs atradējs, kurš maku kulturāli atkal nolika vietā un ļāva autobusa šoferim to atrast vēlreiz. Vai varbūt autobusa šoferis, kurš pārbaudīja sēdekļu apakšas un nolēma, ka neviens jau to neuzzinās. Nē, man nav žēl, tiešām, nemaz. Būtu mulķīgi teikt, ka nauda man ir vienaldzīga, bet žēl nav. Tikai ceru, ka atradējs nopirka bērniem kaut ko garšīgu, nevis cigaretes, piemēram! (2 raksta \| ir doma)
Februāris 19., 2012
13:01 [Link]	aizmāršīabs kalngals Līdz šim esmu visādās vietās atstājusi un aizmirsusi cimdus, cepuri, kurpes, telefonu, maisiņu ar pārtiku, mugursomu, datoru, maku, plānotāju, zeķubikses, zeķes, tējas krūzīti, rokas somiņu, gumijas zābakus, atmiņas kociņu, tikko izprintētas lapas utt. Par matu gumijām, pildspalvām un karotītēm nemaz nerunājot. Mamma reizēm brīnās, kā vēl neesmu kaut kur atstājusi savu galvu, šobrīd šķiet, ka šis brīdis vairs nav tālu. Autobusā Rīga-Mazirbe atstāju savu maku. Rīt zvanīšu uz autoostu, cerams šoferītis būs atradis. (ir doma)
Februāris 13., 2012
10:57 [Link]	pirmā reize Pagājušo ceturtdien piedzīvoju veselas divas pirmās reizes, abas kopā ar Ragaini. Pirmo reizi redzēju dzīvu Šleseru un pirmo reizi biju ciemoties Ragaiņa drauga dzīvoklī. Un šodien atkal pirmā reize, šoreiz gan vienai pašai - pirmo reizi saņēmu vēstuli draugos, kurā man tiek paziņots - "esmu X draudzene, neraksti viņam iepazīšanās vēstules, nekas nesanāks, esmu stāvoklī, ko vēl gribi?" Smieklīgākais ir tas, ka mistisko X esmu satikusi vienreiz dzīvē un ar pāris vēstulēm tajā tālajā novembra sākumā arī apmainījāmies! Taču nebiju gaidījusi, ka tās varētu izsaukt šādu rezonansi! Pilnīgi nesaprotu, kā tagad lai jūtos! (ir doma)
Februāris 12., 2012
23:57 [Link]	pavasaris Lai gan tas viss vēl ir tālu, es sāku lipināt sevi kopā no jauna, lai līdz tam laikam, būtu vesela. Lai līdz tam laikam visas lauskas būtu sameklētas un kopā veidotu to vāzi, kuru zīmē izmantojot divas cilvēku sejas. Draugu sejas. Mūzika: Jebkas no Lamb (ir doma)
Februāris 11., 2012
23:41 [Link]	bet viņam ir taisnība Palasot pirmos piecus interneta komentārus zem bildes, kur Švarcis ar Stalloni guļ slimnīcas gultās, sapratu, ka vienam no komentētājiem ir pilnīga taisnība. Agrāk visi superīgie varoņi bija vīri - Arnolds, Silvetrs, Brūss, Nikolass utt. Tagad.. Nevienu vīru, kurš būtu īsts varonis iedomāties nevaru, visi viņi tādi "mīksti" un par varonēm ir kļuvušas pistolēm rotātas beibes! Mūzika: Nepilngadīgā Anna - Mana prezidenta nāve (ir doma)
Februāris 10., 2012
15:38 [Link]	Lekciju jautrībai Kursa biedrs parakājās kabatās un ar lielu pārsteigumu izvilka no vienas prezervatīvu iepakojumu, par laimi, nelietotu, jo, par to, kā tas pie viņa bija nonācis, puisim nav ne jausmas. Epizodes nosaukums: Vakar apmeklēju pasākumu. Mūzika: Pasniedzējs turpina iemidzināt (ir doma)
15:30 [Link]	Kāpēc es to daru..? Sēžu pirmajā lekcijā un jau tagad jūtu, kā es šo kursu "mīlēšu". Ar nelielu paniku gaidu praktisko darbu. Mūzika: Pasniedzēja iemidzinošais vokāls (ir doma)
Februāris 7., 2012
07:48 [Link]	Nesaprotu Tiešām nesaprotu tos cilvēkus, kuri brīdī, kad esmu nospiedusi mobilā zaļo klausulīti, otrā galā "čau" vietā pasaka - "Vari runāt?"! Bet, protams, ka varu! Ja jau nevarētu, tad to zaļo pogu nemaz nespiestu, nospiestu uzreiz sarkano un aizsūtītu ziņu, ka šobrīd esmu aizņemta. Vai drīzāk pat nepamanītu, ka kāds zvana, jo aizņemtajos brīžos telefona skaņa izslēgta, tāpat kā tālumā maujošo govi atgādinošā vibrācija. Un no pieredzes zinu, ka maz ir lietu kuras ir kaitinošākas un uzmanību pievērsošākas kā sēdes vai lekcijas vidū izšņāktais: "Es tagad nevaru runāt!" Tāpēc, kad zvaniet man, tad neuzdodiet šo jautājumu, jo, ja es nevarēšu runāt, es nerunāšu! (ir doma)

[<< Previous 20 entries -- Next 20 entries >>]