Man liekas, ka dažādām grāmatām ir dažādas funkcijas. Es lasu arī par Elīzām un finansistiem, jo tas man atlaiž stresu un ir lasāms ar pārtraukumiem un/vai kamēr ārpus mājām gaidu bērnus no pulciņiem u.tml. skaistai valodai un labai literatūrai man šobrīd pietrūkst resursu - laika, spējas iedziļināties un iespējas izbaudīt un gribas atšķaidīt to, ko katru vakaru lasu priekšā :D

Diemžēl ļoti bieži grāmatās, kas skaitās labas ir visādi wtf un mani trigerē noteiktas ainas ar vardarbību un kaitina ja lielā love ir sūdīgas un toksiskas attiecības

(Reply to this) (Thread)

Pilnīgi noteikti, es vienkārši neesmu vēl tikusi tajā posmā, kur ir jāsēž un jāgaida, kad bērnam beigsies nodarbība. Redzēs, ko teikšu pēc pāris gadiem!

(Reply to this) (Parent)

Ahh, kas mani trigerē grāmatās, pārsvarā tajās, kas tiek sauktas par klasiku - es sāku lasīt par autora dzīvi un tur atklājas dažādu vielu lietošana absurdos apjomos, kam seko emocionālā vai fiziskā vardarbība pret ģimenes locekļiem utt. Un tad man vairs šo klasiku/grāmatu negribas lasīt...

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ir kādi piemēri?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Neesmu pārliecinātaks šos var saukt par klasiku, bet no nesenākajiem laikam ir Lorenss Darels. Ja tā godīgi, tad laikam arī sajūsma pret Džeraldu Darelu ir noplakusi.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Lorensu neesmu lasījusi, a kas ar Džeriju? iesaku viņa sievas grāmatu, tā man ļoti patika

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Smags alkoholisms un tā diezgan maniakālā apsēstība ar savu zoodārzu. Rakstīja jau skaisti un arī zoo kultūrā ieviesa izmaiņas un dzīvnieku aizsardzībā. Bet, es nez, viņu drusku par daudz glorificē, arī pats savu dzeršanu viņš bieži apraksta kā joku.

(Reply to this) (Parent)