|
[28 Aug 2006|09:29am] |
|
Ko darīt, ja pazūd pase ???
|
|
|
[16 Aug 2006|09:52pm] |
|
Tā vien šķiet, ka tikai šodien esmu aptvēris to, ka skola ir beigusies! Un esmu sapratis arī to, ka neko citu bez mācīšanās, kāda nu tā ir bijusi visus šos gadus, es neprotu. Un tagad 'viņi' grib lai es ar tik īsu ieskrējienu lecu 'dzīvē' ? Nu nē, es vel gribu pēdējo vasars brīvlaiku, vel pēdējās zsv brīvdienas divu nedēļu garumā.. vel dažas mācibu stunndas, ko nobastot! Protams vel priekšā stāv universitātes gadi un visi prieki, kas ar tiem saistās, bet tomēr... Man pietrūks skolas, lai cik dīvaini arī neliktos - man tiešām pietrūks skolas. Un jau tagad man pietrūkst skolas, apzinoties to, ka šis pirmais septembris būs pirmais tāds, kurā es, iespējams, ka neiešu uz skolu, svētku sajūtas pārņemts. Bedigi, bet lai cik debīli arī nebūtu, šķiet, ka tāda ir dzīve. Un tik tiešām - tas šķiet debīli, pat šķebinoši debīli.
|
|
|
[27 Jul 2006|05:02am] |
|
Šorīt es šķiros no drediem. Tagad man ir morālās pohas, bet lai cik dīvaini tas neliktos - pavisam par citu tēmu.
|
|
|
[25 Jul 2006|05:19am] |
|
01110111 01101000 01111001 00100000 01100011 01100001 01101110 00100111 01110100 00100000 01101001 00100000 01101010 01110101 01110011 01110100 00100000 01100100 01101001 01100101 00100000 ?
|
|
|
[23 Jul 2006|09:05pm] |
-Parā pupus!!!
-vēvēvē draugiem el vē.
|
|
|
[21 Jul 2006|09:13pm] |
|
▀▀▀▀▀▀▀▀▀▀▀▀▀▀▀▀▀▀▀▀▀▀▀▀▀▀▀▀▀▀▀▀▀▀▀▀▀▀▀▀▀▀▀▀▀▀▀▀▀▀▀▀▀▀▀▀
|
|
|
[20 Jul 2006|08:37am] |
|
Kapēc es vairs nemāku rakstīt tik emocionāli (fuj cik garš un sareždžīts vārds (re, vel viens)) kā pirms trim gadiem ?
|
|
|
[20 Jul 2006|08:28am] |
|
zapcmaize un dzinšindindina - šie vārdi mani fascinē.
|
|
|
[20 Jul 2006|07:49am] |
|
Savādi. Sēžu pie galda un veros ainā - bļoda, krūze, dakšiņa un karote un pēkšņi kā apskaidrība no nekā es saskatu taj visā mistisku ģeometrisku skarību un aina kļūst skaista un es sēžu un apbrīnoju to. Tik proporcionāli novietota dakšiņa galda apaļajai malai, taisnā leņķī noliktā karote un bļodiņa, kas nobeidz kompozīciju.
Nekā īpaša, tikai sīkumi, bet tomēr ģemoetriski skaisti sīkumi.
|
|
| Krāsas |
[20 Jul 2006|07:01am] |
Sarkanā.
Jā, sarkano es pazīstu labi. Tā kaislīgā, tā naida, kara un asiņu krāsa. Tā kairina, tā var kliegt un var būt noslēpumaini tumša. To nēsājot jūties pārāks, to nēsājot jūties skaists. To nonēsāt nav iespējams, tā iespiežas tevī kā cigarešu dūmi un paliek dziļi iekšā. Tā nokrāso mūsu ķermeni, kad tas kaislē deg, tā nokrāso to, kad tam pārlieku karsti kļūst. To krāsu neizdzēst, tā visam spīd cauri.
Melnā.
Noslēpumainā, drūmā, dūmmakā tīta tā visu iesūc sevī - siltumu, smieklus, laimi. Tā apņem kā tāda liela, mīksta sega, tā nomierina, tā ieaijā. Tā melnā, tā nāves krāsa. Mierīgas, klusas un vienpatības pilnas pazuššanas krāsa. Tā ir visur un vienmēr, tā ir ēnās un ķieģeļu spraugās, tā ir vecuma un dusmu krunkās, tā iesēžas mūsos kā bieds un biedē mūs ar savu noslēpumu. Neizzināmo un nesaredzamo. To var sataustīt - tā reizē silda un saldē. Neapmaldīties tajā un nepazust tumsā, melnā, jo melnā tumsā.
Baltā.
Žilbinoši baltā nevainības, miera un laimības krāsa. Tā apņem un nospiež uz ceļiem, tā liek aizmiegt acis un saliekties sava žilbuma priekšā. To neaptur nekas, tā izspraucas cauri visam, tā gaismas krāsa. Tā vitālā un pacilājošā. Tā atmiņā paliekošā gaisma tuneļa galā.
Visu nakti sēdēju un mocijos ar visu šito iekšā, tagad to izlieku te. Man prieks, ka to visu tā vienkārši var izlikt te un neuztraukties par neko. Tā pat nevienam tas neko nenozīmē, tā pat neviens necenšas saprast... Tieši tā pat nevienam nerūp. Tik pelēki nerūp, ka vai garlaicīgi paliek. Tikai tagad es spēju novērtēt to pelēko vienaldzību, kad gluži vienkārši ir caureja, kad gluži vienkārši viss nāk ārā, kad negribas sevi turēt un stostīties, kad negribas atstāt iespaidu un uzvesties labi, kad gribas izvemt visu sabiedrībai un palikt anonīmam.
|
|
|
[17 Jul 2006|01:07am] |
...un es griezīšu nost dredus!
upd.Kaut kad...
|
|
|
[16 Jul 2006|01:49am] |
Kam ir vieglāk uzticēties ? Pilnīgam svešiniekam vai tuvam cilvēkam ? Brīžos, kad gribas vienkārši ar kādu papļāpāt, pastāstīt kādu notikumu vai vienkārši paklusēt.
Vel es šodien sapratu, ka es, laikam, ka esmu tāds cilvēks, kuram ir nepieciešama mīlestība tādā ziņā, ka man kāda ir jāmīl. Es savādāk nejūtos labi. Nav pat svarīgi vai mīl mani un otram cilvēkam pat nav jāzin par manām jūtām, man vienkārši patīk mīlēt. Man tas ir nepieciešams.
|
|
|
[12 Jul 2006|01:27pm] |
896 podsti.
STOP TYPING SPAM U STUPID STUPID LITTLE MAN! I mean me.
|
|
|
[12 Jul 2006|08:09am] |
|
Manas kājas mazajam pirsktiņam ir ļoti, ļoti maziņš nadziņš
|
|
|
[12 Jul 2006|08:00am] |
|
Un nu mans diennakts ritms ir pilnīgā dirsā
|
|
|
[11 Jul 2006|08:05am] |
Manam žurnālam ir pilni trīs gadi (un vel drusku). Man ir pilni astoņpadsmit gadi (un vel drusku). Manam celebātam kāds gads vai nedaudz mazāk. Manam labākajam draugam ir divdesmit trīs gadi (un vel drusku). Manam vecākajam kaķim ir apmēram 13 gadi. Manai māsai ir seši gadi (un vel drusku).
Kas tas viss ir ?
Es vienkārši atkal sapratu, ka vel-jo-projām esmu iemīlējies. Varbūt ne iemīlējies, bet.. sapratu to, ka vel aiz vien mīlu.
Šovakar jāiet iedzert, ir pagājuši tieši trīspadsmit mēneši. Pirms tiem mēnešiem ap šo laiku, manuprāt, es gulēju.
Ir veselīgi palasīt vecus postus, bet nevajag aizrauties, jo tad pagātne pārāk ierauj sevī. Pēc pusstunndas sākas darbs, bet es tūlīt iešu gulēt. Piekāst visu un visus!!! PIEKĀST! Šovakar eju dzert!
|
|
|
[11 Jul 2006|06:31am] |
|
Aptuveni četras diennaktis un tikai 9 h miega. Veselīgi dzīvojam :)))
|
|
|
[11 Jul 2006|06:15am] |
| [ |
mood |
| |
Mierīgs |
] |
| [ |
music |
| |
Nouvelle Vague |
] |
Viss ir kārtībā.
Ir rīts un viss ir kārtībā un man tas patīk. Viss šķiet tik skaidrs, kada acis rāda pavisam citu bildi. Pēc kārtējās negulētās nakts pār mani nāk atklāsme, ka nevajag. Labāk pasēdēt un paciesties un nedarīt muļķības. Tik un tā tas labi nebeigsies.
Murgs. Itkā viss ir skaidrs, bet galvā vienalga pilnīga putra. Es esmu sajucis! Kriša pajehala big time! Es gribu izgulēties.
|
|
|
[02 Jul 2006|02:45pm] |
|
Kongrats H2O
|
|
|
[01 Jul 2006|12:52pm] |
I trick the love
And fool my heart
In thought of love
As a poison dart
That fill's my brain
With a thought so plain
As a fairy's wing
that's been chopped of in one swing
With a thought of freedom
As if it would ease my pain
I kill the love
To be free again.
|
|