mazliet no emīlijas |
[Jun. 4th, 2012|11:06 pm] |
atceros aizpeldošus prāmjus to piekājēs bērni spēlējās kastēs pilnās melnu smilšu veidodami neatminamus tēlus un runādami man nezināmās balsīs
atceros aizklabošus vilcienus tie atstāja aiz sevis pēc rūsas un oglēm smaržojošas sliedes sastāviem noraustoties kā epilepsijas slimniekiem
/emīlija petraškeviča |
|
|