| mazliet no emīlijas |
Jun. 4th, 2012|11:06 pm |
atceros aizpeldošus prāmjus
to piekājēs bērni spēlējās kastēs pilnās melnu smilšu
veidodami neatminamus tēlus un runādami man nezināmās balsīs
atceros aizklabošus vilcienus
tie atstāja aiz sevis pēc rūsas un oglēm smaržojošas sliedes
sastāviem noraustoties kā epilepsijas slimniekiem
/emīlija petraškeviča |
|