Below are 9 friends' journal entries, after skipping by the 50 most recent ones.

[ Next 25 >> ]

Saturday, September 19th, 2026
ulvs	6:44p	mana ciba in a nutshell Mana ciba rieksta čaumalā (17 Comments |Comment on this)
ulvs	3:55p	par manu Gnozīni Tieši šī Satī Gnozīne ir mani aizkustinājusi visdziļāk, jo es to uztveru kā romantiskuma personifikāciju mistificētā realitātē. Romantiskums un cerības nots, kas retos brīžos pavīd cauri mistērijas miglai. Kā uzplaiksnījums, kam tavi sensori tika spodrināti jau kopš pirmo reizi iemīlējies vai, nezinu, nodarīji kādam ļoti, ļoti pāri. https://youtu.be/XqJvxDp8Jdk?start=2051 (Comment on this)
covid_19	1:19a	es nevaru beigt priecāties par sarmīti cīruli protams, viņa ir dulla uz visu galvu kaut visi tādi būtu īkšķus augšā un visas laimes vēlējumus, sarmīt, ja tev gadās šo lasīt, apķeru, samīļoju ... bučas uz abiem vaigiem, tu par latviju dari vairāk kā visi barona raksti, paldies tev (1 Comment |Comment on this)
arcigaretizobos	12:20a	Placebo ģitāras skaņas atmet mani atpakaļ tur, jaunībā. Without you I'm nothing. Jaunībā tu domā, ka esi visa sākums. Tu nezini, kas ir bijis pirms tevis, acis plaši vaļā un skrien uz priekšu, zinot, ka, ja arī kāds kaut ko pirms tevis ir darījis, tas noteikti nav bijis pareizi. Tu esi sākums. Tavs bērns būs līdzīgs tev. Tās pašas acis, tie paši smiekli. Tavs bērns. Un tad nāk briedums. Tu saproti, ka esi daļa no ķēdes. Posms. Tu neesi citāds, tavas garās rokas, garās kājas, visi mazie iedzimtie defekti, par kuru pārdzimšanu savā bērnā tu tā pārdzīvo, nav ne tava vaina, ne tavs nopelns. Tu esi viens ķēdes posms. Tava tēva garās rokas. Tava tēva kalsnā seja. Tavs bērns ir līdzīgs savam vectēvam, un tu esi līdzīgs savam. Nē, tas nav pareizi. Mans vectēvs bija skaists. Domāju, ka sieviešu mīlulis. Lai nolādēts alkohols, kas viņa aiziešanu no mūsu pasaules, tāpat kā otram vectēvam, tikai paātrināja. Bet tāds bija trīsdesitajos gados dzimušo lāsts - lai izturētu savu bērnību karā un jaunību piecdesmitajos, droši vien, diži daudz citu iespēju nemaz nebija. Tu esi viens ķēdes posms. Tavs dēls nesīs tālāk tavas dzimtas raksturu. Mēs pieaugam ātrāk. Mēs esam nopietnie bērni. Un nenopietnie pieaugušie. Žēl, ka mans tēvs nekad nesatika savu mazdēlu. Es esmu pāraudzis viņu. Ne tikai kā cilvēks, kā vīrietis, bet arī kā tēvs. Jau otro desmitgadi dzīvoju vecumā, kuru viņš nepiedzīvoja. Sūdi notiek. Tu, mans mazais dēls; tu neesi mans spogulis. Tu esi visu mūsu dzimtas vīriešu turpinājums un tālāk nesējs. Vienīgais, lai cik ironiski tas nebūtu. Latgaļu kalēja mazmazmazdēls. Tu rotaļājies ar gredzenu, kuru es izkalu, lai nodotu tālāk tev. Tikai tāpēc, ka mans vecvectēvs neizkala neko man. Un tāpat es jūtu to saikni, to pievilkšanas spēku, ikreiz, garajā Latgales braucienā. Nākamajā brauksi arī tu. Man pirkstā būs manis paša kaltais gredzens, bet tu nesapratīsi, kāpēc tētis stāv šosejas malā un veras uz mājām vienā tās pusē, un ezeru otrā. Tētis tikām atcerēsies stāstu par degošo kūts jumtu, kuru sašāva ar katjušām. Tikai tāpēc, lai sašautu. Es saspiedīšu tavu roku, tu brīnīsies; varbūt nobīsies. Un neatcerēsies šo epozidi. Līdz meklēs jau tavs dēls. Un tad tu sapratīsi, ka pasaule nesākas ar tevi. Ka tu neesi mantinieks, tu esi tikai tālāk devējs. Un ar gredzenu rotaļāsies tavs dēls. Jaunībā tu domā, ka esi visa sākums. Briedumā tu baidies, ka ar tevi viss arī beigsies. Vai viedumā es sapratīšu, ka ne es biju sākums, ne es biju beigas, un ciklā mēs iesim tālāk, līdzi visi reizē mirsim? Nevis tu vai es, bet mēs, kā kopums, kā esība. Es tikai ceru, ka tev nebūs jāpiedzīvo karš trīsdesmistajos un visa stiprā dzīve jānodzīvo okupācijā. Kā tavam vecvecvectēvam pirms 90 gadiem. Paaudžu maiņa. Tava tēva plānās lūpas un acis. Es katru dienu, sapulcē sēžot, vēroju pats savu attēlu. Pelēks, noguris vīrietis pēc 40. Bet tās acis. Mana dēla acis. Ar tām es skatos nākotnē. Mēs visi esam līdzīgi tiem, kas jau nomiruši. Mums bija jaunības maldi, brieduma atklāsmes un vieduma dzinējspēks, ar ko dzīt jaunos uz priekšu. Un mūs visus gaida gals. I've never been an extrovert, but I'm still breathing. (4 Comments |Comment on this)
Friday, September 18th, 2026
gnidrologs	8:56p	At one time they were psychopathic raiders ("kill them all, men, women, children and goats" as per many Bible bits), quite comparable to the Yanomamo or other violent, vicious tribes like that. Quite possibly they were initially comprised of an agglomeration of outcasts and criminals, as the Egyptian "Habiru" etymology suggests, if that has any weight (although ofc that's open to debate). When more settled they were normal criminals and gangsters - e.g. as per the story of Abraham, extortionists and pimps. Eventually they became relatively big cheeses in their local area (Judea), then they got stomped on by bigger, more civilized cultures (other Semitic and Aryan peoples), and in captivity, as per Nietzsche, their leaders developed a slave mentality based on lying to get ahead, presenting an ever so 'umble, eternal victim front, with dreams of glory and world domination behind that facade, and that's the general character their people took on over time. But they still have that vicious, violent character underneath (e.g. cf. how all the Holocauast stuff is pure projection - it never happened but it represents the fantasy life of how Jews would like to treat others, and have always treated others if and when they've gotten a measure of political and military power, as in pre-Stalinist Soviet Russia, as in Israel today). (Comment on this)
gnidrologs	8:22p	Tramps tiešām apsēsts ar papildus Epšteina failu izlaišanas bloķēšanu. Ņemot vērā, ka tur tāpat 2/3 būs [redacted], viņa apsēstība ir īpaši implicējoša kā viņam pašam tā viņa žīdu draugiem. Ordeni Tomasam Masijam. (1 Comment |Comment on this)
Thursday, September 17th, 2026
gnidrologs	7:48p	I think the real question is what ISN'T an illness according to the modern field of psychology? Because what is happening here is that due to the materialist and deterministic world view of modernity, where morality and free will are not acknowledged as true concrete realities, anything that "diverges" from whatever is supposed to be the standard for neuronormativity is ipso facto an "illness". It's not a matter of determining what constitutes a real illness (and to be sure there are illnesses out there) and what constitutes a moral failing, since the latter possibility is excluded a priori. Thus, a serial killer, someone who takes pleasure in the act of killing others, is affected by some kind of "disorder" as opposed to possessing a demonic and deviated soul. (1 Comment |Comment on this)
ulvs	5:06p	Kā teica Vatsa kungs, tev nav obligācija pret savu pagātnes “Es”. Tev tas nav jāuztur tagad. Nav ar to jārunā. Tev nav jābūt pat stulbeni tikai tāpēc, ka līdz šim esi tāds bijis. Tavs prāts tev saka: “Tu esi brīvs no piesaistēm!” Un tu uzreiz, bļaģ, vari zelt. (Comment on this)
Wednesday, September 16th, 2026
ulvs	12:45p	par principu as above so below Paš-dziedniecība un palīdzēšana citiem caur padziļinātu komunikāciju ir kā realitātes formēšanas galvenie darbības rīki. Jo realitāte formējas pēc principa “no iekšas uz āru, no āra uz iekšu” (as below so above).  Ja tava realitāte ir piesātināta ar žulti, tas ir tāpēc, ka tā ir informācija, ko tu nes sevī. Informācija, ko tu neesi uztvēris pietiekami nopietni, lai vēlreiz iznalizētu to no aemocionāla “nākotnes” skatu punkta.  Tava un mana žults nāk no iekšas uz āru. Un āra, pasaulē, tā pastāv gan kā signāls, ko tu nepārtraukti translē vidē, lai pateiktu citiem, ka tu neesi pieejams cilvēciskai saskarsmei. Gan arī kā emocionāli uzlādētas informācijas masa, kas vienā vai otrā veidā kairina vidi.  Pat tad, ja tu objektīvi neesi vainīgs un ja tu apzināti nepieņēmi lēmumu tapt par žults kolekcionāru-translētāju, bet gan liktenis tev piešķīra šo būtību (jo piedzimi divu, khm, morālu kropļu mīlestības savienībā) - tas nemaina šo realitātes ģenēzes pamatmehānismu. Kosmosam ir pilnīgi pohuj par cēloņiem. Tā vietā vaicā: “A kā tu efektīvi risini sekas?” (Comment on this)

[ Next 25 >> ]