egoiste

Friends

9/5/15 09:48 am - [info]dark_wood

Pamostos šorīt un ilgi raudu. Esmu aizaudzis dārzs. Mana sirds ir aizaudzis dārzs.
Mīlestība ir iekšējs process. Tas nav īstais, pareizais cilvēks, ko satikt. Tas ir kaut kas, ko mēs sevī varam atvērt un attīstīt. Bet dārzs ir jāiztīra un jāsakopj. Pēc šīs nedēļas manējais dārzs izskatās aizaudzis un pamests, nezāles saziedējušas košiem ziediem, un visu piespīd skumji nostalģiska rudens saule. Nezinu, kā ieiet šajā postažā. Bet man ir jāiet iekšā un jāapmīļo it viss, kas te vēl izdzīvojis. Un tad jākopj, tad jātīra. Jāuzrota piedurknes.
Patiesībā es braucu prom. Uz citu zemi uz dažām dienām. Uz zemi, kas sajūtās būs citādāka, kuras gars būs citāds. Zinu, ka atgriežoties būšu pateicīga šai zemei, ka tā ir tieši tāda, kāda tā ir, ka līdz galam mīlēšu tieši šīs zemes sajūtu. Tomēr reizēm mums ir jādodas prom no tā, ko mīlam. Reizēm mīlam pārāk izmisīgi, pārāk dramatiski, un tā ir tāda spalga un neauglīga mīlestība, man tā aizvien pārāk piemīt. Kā saka I. — "dramatizēšana nogurdina mani pašu" un "sanāk, ka izdāļāju savu enerģiju par velti tur, kur to nemaz nevajag". Tie ir vārdi, par kuriem padomāšu.
Dažreiz liekas, ka ir kaut kā netaisnīgi un nebeidzami grūti, ka tas grūtums negrib rimties. Tomēr no citas puses nemaz nav grūti. Ir vienkārši tie dēmonu apcirkņi, kuriem cikliski sevī jāiziet cauri, lai attīrītos dzīvei. Ir karmas aplis, pa kuru kustamies, kamēr mācība nav apgūta. Un tā nav apgūta. To nevar apgūt tikai ar pliku gribu, kailām rokām, tikai ar domu, ka vajag. Tas prasa laiku, tas prasa sirdsdārza kopšanu un mīļošanu.

9/4/15 08:14 pm - [info]ikvakars posting in [info]pajautaa - Mūziķis Ludzā/Rēzeknē

Sveiks viedais Cibiņ!
Varbūt Tev zināms, kāds uzticams mūzikants/vakara vadītājs- Ludzā, Rēzeknē, vai tuvākajā apkārtnē, kas 12.septembrī būtu brīvs uzspēlēt un izklaidēt ōmes, astoņdesmit gadu ballē?

Paldies,
lai jauki.

9/4/15 02:02 pm - [info]malafemmina posting in [info]pajautaa - Balkāni un Grieķija ziemā

Labas!
Zinu, ka Balkāni ir plaša teritorija, bet tomēr, ieskatam - tie, kas tur dzīvojuši vai ceļojuši novembra - februāra posmā, cik tur ir auksti/tumši/lietaini? Ir doma par ceļojumu ar velosipēdu tajā krajā un tajā laikā. Man te jau saka, ka teltī gulēšanai būs par aukstu, bet to var risināt ar hosteļiem, tagad galvenais - saprast, vai pašai braukšanai nav par aukstu, vējainu un lietainu, un vai dienasgaismas pietiek.

9/3/15 11:53 am - [info]udensroze posting in [info]pajautaa

ir nepiecieshamiba paarrakstiit VHS kasetes saturu uz DVD. kur vislabaak (cena nav butiska) to izdarit?
Tags:

9/2/15 07:59 pm - [info]udensroze posting in [info]pajautaa - park&ride?

kuras no Rīga-Aizkraukle vilciena stacijām ir sakarīgas park&ride opcijas, kuras nav bail izmantot arī tumšajā diennakts laikā un kas pēc iespējas tuvāk Rīgas centram, taču park opcijai jabūt vai nu bezmaksas vai lētai

9/2/15 04:19 pm - [info]reportiere posting in [info]pajautaa

Kur (vai vispār) būtu iespejams iegādāties mugursomu, kam vajadzības gadījumā izvilkt rokturi un lietot kā velkamu ratiņsomu (ķipa tirgus tantes soma, bet mugurā velkama)?

9/2/15 02:00 pm - [info]mazliet posting in [info]pajautaa - Bad cold

Vai 50 g balzāma būs līdzvērtīgs 1 koldreks dzērienam? Kas labāks, kas efektīvāks?

9/1/15 09:42 pm - [info]po posting in [info]pajautaa - Ēteriskās eļļas

Kad vajag, tad nevar atrast. Kur tā parocīgi tirgo ēteriskās eļļas? Tur, citronzāle, eikalipts, nothing fancy. Rīga, centrs, vai ne.

9/1/15 01:38 pm - [info]dominika posting in [info]pajautaa

Sveiki!
Varbūt te ir kāds laipns un pacietīgs grāmatvedis/e, kas par pudeli vīna vai tamlīdzīga apmēra atlīdzību varētu man šovakar veltīt pāris stundas? Palīdzēt piereģistrēties EDS kā saimnieciskās darbības veicējam un apliecinātu, ka esmu visu pareizi sapratusi, kā un kādas atskaites un maksājumi man turpmāk jāveic.

Neesmu stulba, tikai bailīga, man gribas izdarīt visu pareizi, un man nepieciešama konkrēta informācija un varbūt daži praktiski piemēri par to, kā aizpildīt dokumentus. Esmu jau pati izlasījusi visu, ko varēju atrast par tēmu, piezvanīju arī uz VID, bet tur diemžēl uzdūros visai neatsaucīgai darbiniecei. Ļoti negribas braukt uz Kafkas pili pļavas vidū, nav arī garantijas, ka tur saskaršos ar laipnāku attieksmi.

sanitag@gmail.com

P.S.Var arī par naudu, bet tad ar pēcapmaksu, jo šobrīd man liekas naudas nav, būs tuvākā mēneša laikā, ja izdosies sakārtot šo jautājumu.

8/31/15 09:03 pm - [info]ierindnieks posting in [info]pajautaa - WTF ir MATKA tribe?

WTF ir MATKA tribe.

Izskatās kaut kas līdzīgs Cosmopolitan žurnāla turpinājumam, tikai pieaugušām sievietēm ar nedaudz vairāk naudas kā lauku skolas skolotājai. Visādi citādi stilīgas fotogrāfijas, nedaudz romatiski un muļķīgi teksti, bet visumā forši, veic tikpat svarīgu un gaismu nesošu darbu kā savulaik žurnāls Cosmo. Tas tiešām labi.

https://www.facebook.com/matka.tribe

8/31/15 09:02 pm - [info]alfa_beta posting in [info]pajautaa - Meklējot mājas

Kurš būtu tas Rīgas rajons, kurā Tu labprāt dzīvotu? Kāpēc?

8/31/15 08:29 pm - [info]putnelis posting in [info]pajautaa

Rādio dzirdēju, ka notiek pilsētas svētki 05.09.2015. Uzstājas Intars Busulis.
Kur??????

8/31/15 03:46 pm - [info]koki posting in [info]pajautaa - bārs Berlīnē

iesakiet, lūdzu, kādu čomska tipa bāru/vietu/dzertuvi Berlīnē!

8/31/15 02:28 pm - [info]snauts posting in [info]pajautaa

Iesakiet, kur iesācējam labāk iet un apgūt tuvcīņu.

8/31/15 02:04 pm - [info]likcepure posting in [info]pajautaa - Skiču bloki

Kur var nopirkt skaistus skiču blokus?

8/31/15 08:42 am - [info]atheist posting in [info]pajautaa - Franču valoda

Labrīt tiem, kas kādreiz mācījušies franču valodu,

Gūgle piedāvā n kursus klātienē, bet interesē viedoklis no cilvēkiem, kuri paši kursus izgājuši. Tātad - kur mācījies? Kas patika/nepatika? Kādas bija tavas zināšanas uzsākot un beidzot kursu?

Paldies un jauku pēdējo "brīvlaika" rītu! :)
Tags:

8/30/15 09:53 pm - [info]dark_wood

Kaut kas manī ir sācis tikšķēt. Bumba ar laika degli. Lieliskā vīrieša sastapšana. Vasaras beigas. Atvaļinājuma beigas. Uzmācas kaut kāda nedziedināma garlaicība, tik plosoša tukšuma izjūta, ka nezinu, kur likties. Zvanu M., jo viņš ir vienīgais, kam tādā brīdī gribas zvanīt un kuru varu iedomāties pieejamu, visiem citiem jau ir savas dzīves, zvanu viņam un stāstu, ka visa šī dzīve ir bezjēdzīga, ka lielisko vīriešu patiesībā nav, un viss vispār ir tikai tāds, kā ir — pliekans. Viņš saka, lai braucot ciemos, nopirkšot man saldējumu. Tomēr es nebraucu ciemos. Ciemos braukšana nemainītu šo pēkšņi tik tukšo dzīves sejas izteiksmi, ar kādu tā manī noraugās. Piepildījuma nav. Vai arī es to neprotu saskatīt. Gribas kaut ko jaunu, kādu izaicinājumu. Jo Lieliskā vīrieša rozes novīst vāzē. Un no viņa paša ziņu nav. Jo nav lielisko vīriešu. Jo dzīve vienkārši ir... vienkārša.

8/30/15 01:22 pm - [info]dark_wood

Kādā brīdī J. saņēma manu roku un izslidināja savus pirkstus cauri manējiem, kad gājām pa mežu, un es jau biju ļoti nogurusi. Tas man piedeva nedaudz spēka. Mēs gājām pa meža ceļu, un viņš stāstīja, kā bērnībā lasījis avenes ievārījumam. Ka viņiem ģimenē tā bijis pieņemts. Gājuši lasīt avenes, katrs pa spainim, un tad tapis brīnišķīgs ievārījums, visa māja pilna aveņu smaržas. Es klausījos šo stāstu, un tas tobrīd iespiedās manī dziļi, dziļi. Ja es būtu viens no Pokaiņu meža akmeņiem, es gribētu nākamajām paaudzēm izstāstīt tieši šo stāstu — par vienkāršo dzīvi ar aveņu smaržu. Par dzīvi, kurā tiek ieguldīts liels darbs, lai pēc tam baudītu skaistu rezultātu. Es ar savu filozofēšanu, ar savu pseido inteliģento un garīgo laidelēšanos pa dzīvi, apcerot savas personiskās un egoistiskās skumjas par to, ka lietas nav tādas, kā es esmu iedomājusies un kā man gribētos, neko nesajēdzu no spaiņiem, kas pilni ar pašu rokām salasītām ar avenēm. Es nevaru pat izstaigāt sasodīto mežu, pēc tam nečīkstot par to, cik smagas kājas, kā ar svinu pielietas, un cik ļoti sāp nogurums. Jo, lai gan daudz kustos, salīdzinājumā ar viņu esmu inteliģents vārgulis. Un man vajag viņa roku, kas norūdīta darba dzīvē. To roku, kas saņem manējo, neskatoties uz to, ka iekšēji skumstu un ilgojos pēc kāda cita, kurš droši vien neeksistē, ka garlaikojos, ka čīkstu, ka ne vella nejēdzu no aveņu spaiņiem. — Tev ir maz spēka, jo Tu neesi pietiekami ēdusi aveņu zapti un biezpienu, — viņš saka. Un es smejos. Līdz kaulam sirsnīgi.

8/30/15 11:47 am - [info]lavendera posting in [info]pajautaa

Vai ir kāds veids, kā ebajā izslēgt no meklēšanas konkrētus parametrus?
Piemēram, nerādīt drēbes no Ķīnas (tur tāpat man neviens izmērs nederēs).
Vai stipri aktuālāk - nerādīt ZILUS džinsus (es nevalkāju zilus džinsus, bet mani priecētu dažādas citas krāsas, kas nav zila). Kaut kā nejauki, ka jāizrakņā pusotra tūkstoša zilu džinsu kaudze, lai atrastu knapi desmitu citās krāsās.

8/29/15 07:54 am - [info]dark_wood

Rīts ir tik rudenīgs, saule ļoti cērt cauri to tikko manāmo vasaras pagājības skaudrumu, ka dzerot kafiju pie virtuves galda noplūstu ar bezjēdzīgu skumju un vientulības sajūtu kā ar aukstiem sviedriem. Kaut kur manī aizvien ir tās ilūzijas. Kaut kas notiks. Kaut kas mainīsies. Viņš uzradīsies. Viņš, ko vienmēr esmu gaidījusi. Bet Viņa jau nav. Tā ir kaut kāda izdzīvošanas ilūzija, saikne pašai ar sevi vai Visumu, vai dzīvības enerģiju. Visādi viņi nāk un iet. Ieplūst manā dzīvē un izbalē ārā no tās. Tāda muļķīga padarīšana, ar viņiem, un vientulība tikmēr nostiprinās savos ierakumos un caurauž visu kā dzestrums gaisu. Nav nekādu īpašu emociju. Tu esi pieaudzis, uz pustoņiem noregulēts cilvēks. Un tev ir labi. Vienīgais — ne tā īpaši, ne patiesībā. Bet varbūt nekā cita nevar būt, nav nekā vairāk, tās ir ilūzijas, ir tikai viss šis, un viss šis ir jāpieņem un jāiemīl, visi šie mākoņi, apauguši ar nezināmā maliņām, un aizvien ir interesanti to visu uzzināt. Bet kaut kā skumji un vientuļi tomēr. Un negribas. Inerces pēc negribas uz brīdi neko. Sasalt, sastingt.

8/28/15 10:43 pm - [info]dark_wood

Cepu viņam cepumus. J.
Lai gan neko nejūtu.
Staigāju pa mežu un lasu brūklenes. Manas mīļākās meža ogas.
Nolīst, tad uzspīd saule.
Domāju tikai par to, kā atsperties un tikt tālāk. Kā iemācīties beidzot sevi mīlēt, pa īstam. Ne parastās atrunas, ne parastos attaisnojumus. Domāju par to, ka varbūt iešu uz terapiju. Kaut gada garumā atrast tam laiku un naudu un patiesi ieguldīt sevī, dot sev pakāpienu, no kur atsperties. Īpaši smagāk, kā ir gājis, vairs nevar. Katru jaunu satricinājumu ir iespējams pieņemt un absorbēt daudz ātrāk un vieglāk kā agrāk. Vienīgais — es joprojām esmu viena. Un cepu cepumus puisim, ar kuru negribu mīlēties. Bet kurš vienīgais ir tā cienīgs. Bet arī tajā kaut kas nav riktīgi. Un pa īstam es jau nezinu, kur šajā visā ir objektīvā realitāte, kādas spēles spēlē mans prāts. Tādēļ arī man vajag kādu no malas, kas pa reizei iedotu citu skatījumu. Citādi jau mēs mēdzam malt paši savas neauglīgās domas uz riņķi un nepamanīt aspektus, kas ir kā atslēgas, lai tiktu ārā no situācijas.
Jūtos ļoti mierīgi un tukši. Ļoti praktiski. Ļoti pilna spēka. Ļoti pilna vienaldzības. Ļoti gatava jebkam.
Facebook'ā izlasīju rakstu par Laima slimību un tagad esmu gandrīz droša, ka man arī tā varētu būt. Ērces ir apbrīnojami mazi radījumi, tām nevajag piesūkties, atliek tikai parāpot un iekost tur vai šur. Un tad tu to notraus, pamanot vai nē, tomēr ir jau par vēlu.
Redzu kādu jaunu sievieti ar meitiņu parkā. Mazā meitene skrien pa priekšu un sauc, lai viņu ķerot. Sieviete saka, ka esot nogurusi un neesot vairs spēka. Abu sejas rotā silts smaids. Arī es pasmaidu. Vakara saule liek visam mirdzēt. Dzīve ir skaista. Viss būs labi.
Cepumi ar sezama sēkliņām sanāk īpaši.

8/28/15 09:58 pm - [info]svari posting in [info]pajautaa - uz Murjāņiem

Latvijas fani no ārzemēm interesējas, kā nokļūt uz Murjāņiem, uz Ziedoņa māju. Esmu braucis tikai ar auto, man nav ne mazākās sajēgas, kā tur var nokļūt savādāk (ja vispār var).

Paldies!

8/28/15 02:19 pm - [info]nenoteiksme posting in [info]pajautaa - vajag dredus

hai hou, cibiņi!
Vai jums nebūtu iesakāms kāds lādzīgs dredu meistars? Piedāvājumā temperamentīgs pusaugu skuķis, kurš baigi grib, bet gan jau vēl nezina, ko tieši. Ja vēl varētu šo visu dabūt gatavu līz 1.09, tad pavisam lieliski.

8/28/15 11:21 am - [info]dark_wood

Aizvien patīk, kad M. mani sasien un "izvaro", viņam tas padodas patiesi talantīgi un prasmīgi. Es aizveru acis un domāju neķītras domas, jūtot kā viņa loceklis spēcīgi manī ietriecas, kā auklas griežas manā ādā, un manas kājas ir nofiksētas plati priekš viņa. Bauda nāk viegli. Bet pēc tam es apģērbjos un uzreiz eju prom. Ja saredzamies biežāk kā reizi nedēļā, mēs riskējam krist viens otram uz nerviem, mēs jau tāpat krītam. Varbūt viss beidzot ir attīrīts starp mums. Vismaz priekš manis. Mēs patiesi varam palikt kā seksa rotaļu biedri un draugi. Tik ilgi, cik vajadzīgs. Es jau sen no viņa neko negaidu. Brīdi vēroju viņu baltā kreklā, tas viņam piestāv, atauguši tumši rugāji un balts, mazliet nevērīgi atpogāts krekls. Tāds viņš ir glīts. Izskatīgs. Bet man neko nevajag. Tikai vienu alu, vienu sarunu tā dzeršanas ilgumā, vienu orgasmu un doties mājās.

8/28/15 11:00 am - [info]andris_k posting in [info]gribam_zinaat

kāpēc viņai svarīga attieksme?

8/28/15 09:39 am - [info]lmyth posting in [info]pajautaa - Rehabilitologs

Būtu ļoti pateicīgs, ja ieteiktu labu - ar uzsvaru uz ļoti labu un kontekstu lasošu - rehabilitologu Rīgā.

8/27/15 07:46 am - [info]dark_wood

Par viņa rozēm es rūpējos. Es nomainu ūdeni, es apgriežu kātus, es maigi noglāstu ziedu galvas ar pašiem pirkstgaliem. Tas ir kas delikāts un skaists. Maigi, pasteļaini baltrozā ziedi.
Dzīve visvairāk mums māca gūt prieku un piepildījumu no tā, kas ir, no tieši šī brīža. Un bez nosacījumiem. Tomēr reizē mums uzbrūk tik daudz informācijas par to, kā mūs piečakarēs un samals, ja mēs necīnīsimies, ja mēs nenoliksim paši sevi visu lietu centrā un par visu lietu mēru. Bet beigās jau nav neviena, ar ko cīnīties, tikai tu pats. Un diez kāds lietu mērs jau arī neiznāk no tās tavas nepilnības.
Kas ir piepildījums? — es dažreiz domāju. Piepildījums — tā ir reta atblāzma no tiem brīžiem, kad dzīve pēkšņi šķiet saprasta, kad tu esi atzinis pats sevi. Vienkārši atzinis sevi ar visiem saviem trūkumiem un nepilnībām, atzinis par skaistu un patiesu, par tiesīgu būt laimīgam bez nosacījumiem. Un tas ir tas, ko mēs viens no otra bieži vien tik izmisīgi sagaidām. Pieprasām. Un paliekam neapmierināti. Bieži vien.

8/27/15 06:19 am - [info]dark_wood

Nakts vidū pamostos no sapņa, kurā redzu Lielisko vīrieti. Pēc tam nevaru vairs aizmigt un man jāraud. Reizēm viss ir iztukšots. Es esmu viena aukstā, tumšā naktī. Un es eju dziļumā. Es mēģinu saprast, kā ir būt vienai tur, kā ir vienai apdzīvot pašai savu sirdi kā peldošu ledusgabalu. Vai es to varu izturēt. Jā, varu. Priekš manis nemaz nav nekā dabiskāka kā būt vienai, kā būt pašai sev. 
Esmu satikusi visādus dīvainus cilvēkus pēdējo mēnešu laikā. Vīrieti, kuram patika dominēt, bet daudz vairāk skūpstīt manas kājas un saukt mani par kundzi, līdz viņš no tā beidza. Es atceros, kā viņš turēja rokās manu pēdu, piespiestu sev pie lūpām, es atceros viņa padevīgo sejas izteiksmi. Z., kurš uz atvadām man stāsta, ka strādā par nirēju, ka velk ārā no ūdens cilvēku mirstīgās atliekas, jo viņam patīk nirt, un nekā cita jau nirējiem ko darīt neesot. Zaļacaino vīrieti, kurš vislabāk prata nolasīt manas vēlmes un kurš izstāstīja tik daudz par BDSM sabiedrību Latvijā, par to, kā vispār notiek viss šis seksualitātes tirgus. Un visbeidzot Lielisko vīrieti, šo noslēpumaino cilvēku, kas ir bijis gandrīz viss iedomājamais uz šīs pasaules gan profesionāli, gan seksuāli: transvestīts, vergs, dominējošs un droši vien vēl daudz kas cits, kurš apgalvo, ka sekss esot viņa reliģija. Viņam aizvien vēl esot kleita un veļa, ko viņš valkājis transvestīta periodā, un viņā ir tāds trauslums un spēks reizē, pārliecības trūkums un mazvērtības sajūta, kas iet roku rokā ar panākumiem karjerā un pievilcību. Cilvēki ir tik dažādi, un par viņu seksualitātēm varētu sarakstīt veselu pasaku grāmatu. Par M., kuram patīk, ja viņu sasien un pamoka viņa dzimumorgānus, kuram reizēm gribas justies kā seksa rotaļlietai, ko sieviete pazemo un izmanto savai baudai un kaprīzēm. Reizēm man šķiet, ka visa kā ir bijis par daudz, un to jau vairs nevar aptvert, nevar izprast, kāda garša pēc visa ir palikusi. Un kāpēc es vispār raudu naktī. Un kā cilvēki spēj tik daudz gribēt seksu un tik daudz ar to nodarboties. Kā var pastāvēt šī ķermeniskā industrija, portāli ar dažādām gaumīguma un bezgaumības pakāpēs uzņemtām bildēm ar plikiem dibeniem un krāniņiem visdažādākajos izmēros, formās un apspalvojuma intensitātēs. Kur ir šī stāsta dvēsele(?). Kāpēc mēs visi tomēr vairāk esam dzīvnieciņi, arī es — kā vilks, kurš naktī pagaudo uz mēnesi un tad aiziet tālāk.
Un mēness bija īpatnējs tovakar, kad sēdējām ar Lielisko vīrieti pie viena no maniem ezeriem, līdz vakars satumsa pavisam un mums bija jātiek ārā no tumšā meža. Mēness lūrēja caur kokiem, zems un tuvs, piesātināti oranžs. Un bija kaut kas neatrisināts gaisā. Es pieliecos vienubrīd, lai mēģinātu caur kokiem saskatīt mēness formu, bet tā arī nevarēju sazīmēt, kāds tas izskatās, tikai to, kas tas likās degam. Pēc tam viņš vadīja mašīnu cauri mežam, maldoties pa ceļiem, kurus grūti naktī atpazīt un atšķirt, un mežs ar nespodriem tumsas pieskārieniem šķita liecamies mums pavisam tuvu klāt, ne biedējoši, tomēr spokaini pavisam tuvu klāt. 

8/26/15 09:19 pm - [info]paralellograms posting in [info]pajautaa

Vai kāds no jums pagājušajā svētdienā apmeklēja pasākumu "Neierastā literatūra" Kaņepes Kultūras centrā? Ja atbilde ir apstiprinoša, būtu interesanti dzirdēt jūsu viedokli par to.

8/26/15 09:17 pm - [info]confusius posting in [info]pajautaa - Zirdziņi

Vai ir Rīgā kaut kur ne briesmīgi tālu no centra kāda vietiņa, kur varētu paskatīties uz zirgiem ārtelpās, t.i., puslīdz natūrālos apstākļos, nevis krātiņā vai hiphopa trasē?

8/26/15 03:54 pm - [info]kio

nu ko, rojals ir appreceejies. un es palikusi atmataa.

nu cerams tas tikai taa, tagad, kad neredzu tam iipashas gaishaas puses.

note to self: luudzu visaas turpmaakajaas tikshanaas reizees esi forshaaka par sevi un forshaaka par to, par ko vini tevi uzskata.

p.s. vakar sirsnina taa kaa saluuza veelreiziit.
Un saapes par to, kaada fool in love for someone es atlaavos buut.

8/26/15 12:45 pm - [info]lavendera posting in [info]pajautaa

Mēģinu sagūglēt Grundtvig aktuālo katalogu, bet tā izskatās, ka pēdējās aktivitātes tur notikušas 2013. gadā. Vai arī es neprotu atrast? Kur ir pareizā mājaslapa, kur skatīties, kādas haļavas piedāvā?

8/25/15 02:36 pm - [info]dark_wood

Viņš man uzdāvina bārkstainu pletnīti, ko esot izgatavojis pats. Z. Pēc mūsu tikšanās mežā uz manas labās rokas paliek ciešas virves atstāti nospiedumi. Vēl vienubrīd pamanu pa savu augšstilbu rāpojam ērci un lūdzu viņam to notraust. Šoreiz viņš pastāsta, ka ikdienā nodarbojoties ar mēbeļu restaurēšanu un niršanu, ka vēlētos mani precēt, ja mēs būtu satikušies agrāk, un ka mēs vairs netikšoties. Domāju, ka tā arī būs. Mēs vairs netiksimies. Un tā arī būs labāk. Es brīdi aplūkoju viņu, viņa savdabīgo matu griezumu un bārdu, viņa zilās, skumīgās acis, un tad es aizeju. Es eju cauri mežam un man ir ļoti smagi ap sirdi. Es vairs neticu seksam, es neticu monogāmijai, es brīžiem vairs neticu nekam īstam, kas varētu pastāvēt starp vīrieti un sievieti. Pārāk daudz reižu no precētiem vīriešiem esmu dzirdējusi tik daudz laba par viņu dzīvesbiedrēm, un tomēr cilvēkiem nekad nepietiek ar to, kas viņiem ir. Ja tā pavisam godīgi, es vairs neticu arī mīļotajiem, romantikai. Esmu kaut kā līdz galam vīlusies un izjūtu to visu bez jebkāda rūgtuma, vienkārši pieņemot visu šo izsmēlumu. Dzīve ir skaista, tas vienmēr paliek spēkā. Un es pati. Es gan gribētu būt monogāma. Es gribētu to prast. Vienalga, jēgpilnās attiecībās vai bez tām, es negribu vairs dažādus vīriešus, eksperimentus. Tā ir šaudīšanās pa ūdens virspusi, aizvien jaunu iespēju meklējumi. Patiesi man vajag dziļumu.

8/25/15 12:05 pm - [info]gary_crant posting in [info]pajautaa

/nesen te bija par lampām, bet man vajadzība specifiskāka/

kur par izdevīgu cenu rīgā iegādāties romantiski bezgaumīgas griestu lampas? krāmu bodītes, second handi, šaubīgi mēbeļu veikali?

apmēram šādā stilā:

8/25/15 10:11 am - [info]dark_wood

Ir savāda sajūta. Es satiku lielisku vīrieti vakardien. Lielisku, glītu, interesantu, bīstamu. Es viņu fotografēju, kamēr viņš stāstīja man savu dzīvesstāstu. Un pēc tam es visu nakti redzēju viņu sapņos. Rozes, ko viņš man uzdāvināja, ir brīnišķīgas — zaļganbaltas. Bet manī iekšā ir nemiers. Nemiers par dažādām lietām. Mēģinu savā galvā uztaustīt to vietu, kurā sākos es pati. To tumsas murskuli, kurā es jūtos labi un pārliecināti, vietu, no kuras man gribas skriet uz priekšu, pārvarot visas bailes. Tādi lieliski vīrieši parasti nav priekš manis, es samierinos ar ko daudz mazāku un necienīgāku. Jo neticu sev, neticu dzīvei. Un tam, vai vispār ir tāds īpašais vīrietis, kuru es patiesi gribētu. Bez liekulības, izlikšanās un piemērošanās. Kuru es patiešām gribētu. Vai ir?

8/24/15 07:46 pm - [info]svari posting in [info]pajautaa - Pa plīsi

Vai jūs zināt, ko nozīmē "dabūt pa plīsi"?

Paldies!

update: patiesībā es domājos labi zinām, ko tas nozīmē, bet

1) neesmu pārliecināts par darbības vārdu,
2) gribu saprast, cik plaši izteiciens ir izplatīts.

Līdz šim neviens nav nosaucis "pareizo" nozīmi.

8/24/15 12:06 pm - [info]maga posting in [info]pajautaa

Kur lai Rīgas centrā aiziet uz vaksāciju?

8/24/15 11:24 am - [info]iguaana posting in [info]pajautaa - griestu lampas

kur jūs ieteiktu tādas pirkt? depo utml tikai kā adatu siena kaudzē var atrast ko kaut cik gaumīgu.

8/23/15 03:52 pm - [info]skazhy posting in [info]pajautaa - labvēlīgais tips

klau,
laika prognozes dalīšana tipos (pirmā prognoze- labvēlīga, utt) ir vietējo meterologu izdomājums? neesmu redzējis ārzemju laika ziņu lapās neko līdzīgu & meklēšana internetā neko prātīgu neatrod.

8/23/15 11:50 pm - [info]tapetes_puksts posting in [info]pajautaa

Kas ir laiks? Tas ir tikai cilvēka izdomāts?

8/23/15 08:22 pm - [info]ho_tai posting in [info]pajautaa - Mūzika un virtuve

Labvakar!
Vajag pasākumam grupu, kas spēlē mūziku, kurai līdzi gribētu lēkt gan jauns cilvēks, gan kundze pirmspensijas vecumā. Iedomājos, ko līdzīgu Keksiem, bet piešķirtais budžets mazliet par īsu. Galvenais, lai jestri un nedzied šķībi. Idejas?
Vai kāds nupat ir pasūtījis iebūvēto virtuvi? Derētu svaiga pieredze par labām firmām un uzmetējiem.

8/23/15 11:44 am - [info]dark_wood

Pietiek!

8/23/15 10:56 am - [info]kio

ljoti gribu iemiileeties pa iistam. pa iistam abpuseeji.


lai nav vairs shaadu bezmiega nakshu, kuru vieniigajos miega briizhos jaaskataas sapnji par N un vina naakamaas otrdienas kaazaam.


turpinaashu, cerams veel kraashnjaak, dziivot sev, bet gribu sev liidzveertiigu iedvesmojoshu objektu.

8/22/15 06:21 pm - [info]dark_wood

Mums ar M. vienmēr ir bijis savs ķermeņu stāsts. Liekas, es zinu no galvas viņa locekļa izskatu, kā priekšādiņa apkļaujas galviņai, kādi pieskārieni patīk tieši viņam, zinu visu matiņu ceļus un virzienus, un ādu, es zinu viņa ādu. Tam vajag daudz laika, daudz kopīgu mirkļu, lai zinātu tādas lietas, lai tas būtu īsts stāsts, un tādēļ to ir grūti aizstāt ar kaut ko citu, ar kādu citu. Es skūpstu viņu ar viņa sēklu sev mutē, un viņš to padevīgi norij. Es atkal un atkal atgriežos pie viņa, lai arī vienmēr solos pretēji. Un katra atgriešanās liekas padarām visu citādu, mani citādu. Ar katru reizi es arvien vairāk pieņemu to, kas ir starp mums, un to, kā mums nav. Mums nav īstu attiecību, ne arī īstu jūtu, vismaz ne vispārpieņemti romantisku. Un tomēr kaut kur starp mums eksistē kaut kāda radniecība, un mēs aizvien spējam viens otram šo to iedot. Ķermeni, sabiedrību, draudzību, brīvību. Visvairāk tieši brīvību. Dažreiz es spēju novērtēt šo velti. Jo brīvība ir tieši tas, kā pietrūkst tik daudziem visapkārt, brīvība iet, kurp acis rāda, meklēt, iepazīt sevi un paļauties arī uz to, ka būs, kurp atgriezties, un pat ja nebūs, ar to tik un tā varēs tikt galā. Reizēm mēs aizbēgam no sevis attiecībās, kurās pakļaujam savu ķermeni un laiku otra cilvēka kontrolei. Jo brīvība ir risks, ko mums ir bail uzņemties, dāvana, ko mēs neesam gana droši, lai sniegtu viens otram. Reizēm. Un citreiz nestandarta attiecības un dzīve ir lietas, kuru pieņemšanai ir vajadzīgs laiks. Tomēr savs ceļš ir jāpieņem. Lai īstenotu sevi, vispirms ir jābeidz domāt par to, ka dzīvē nav kā filmā vai draudzenes laimīgajā laulības dzīvē, bet jāpieņem savs nestandarta ceļš.
Powered by Sviesta Ciba