(bez virsraksta)
Maijs. 25., 2017 | 12:05 pm
No:: chrono
Sāku lasīt, kas labs ir rakstīts "gender studies" žurnālos. Ņemot vērā diezgan lielo ņemšanos ap šīm studijām un uzsaukumiem tās vispār beigt finansēt, radās vēlmes vismaz palasīt kas tad tiek apskatīts to literatūrā, kurai vajadzētu atspoguļot šo studiju praktisko darbību. Atradu SJR žurnālu ar pašu augstāko novērtējumu - Gender & Society, un pašlaik tam eju cauri. Intresanti, ka šajā žurnālā ir vairāk grāmatu apskatu, nekā reālu rakstu. Piemēram, pēdējā izdevumā ir 5 raksti un 9 grāmatu apskati un cik esmu pašķirstījis izdevumus, tad šī tendence ir apmēram vienāda tajos visos. Paši raksti lasās diezgan viegli, kas laikam ir raksturīgs sociālajām zinātnēm, kuras apskata jautājumus ar kuriem ikdienā saskaras lielākā daļa cilvēku. Vieglums varbūt arī rodas no tā, ka raksti ir vairāk analītiski nekā zinātniski (vismaz manā izpratnē), jo parasti netiek veikti jauni eksperimenti, bet tiek izvērtēta esošā situācija no pieejamajiem avotiem. Viena no publikācijām pamanīju atsauci uz Vikipēdiju, kas man lika saviebties.
Man droši vien konkrētāk par pašu publikāciju saturu un kā es to vērtēju gribēsies izteikties, kad būšu vairāk ar to visu iepazinies, bet jau tagad es ik pa brīdim uzduros uz apgalvojumiem, kas šķiet, maigi sakot, ne pietiekoši pamatoti. Piemēram, no šīs publikācijas: " While it seems obvious that a woman’s college accepts only women, Hart and Lester (2011, 212) argue that it is too simplistic for women’s colleges to merely have a general admissions policy for all women, since gender is fluid and is constantly being constructed: “At every moment the essence of a women’s college is disrupted because gender performance shifts continuously. This means that a women’s college defined by who is admitted may never truly exist.” Piemēram UK 0.4% no cilvēkiem sevi uztver par nebināriem, tad 99.6% sevi par tādiem neuztver, kas kā minimums liecina, ka dzimumuztvere visdrīzāk tomēr nav fluīda, izņemot atsevišķus gadījumus un sieviešu koledžas joprojām turpina eksistēt, jo gandrīz 100% cilvēku tajās tomēr sevi uztver par sievietēm. Tas, protams, uz visa tā fona, ka cilvēka identitāte (tai skaitā dzimumidentitāte) rodas 2-4 gadu vecumā un ir diezgan konstanta visu dzīvi. Runa, protams, nav par visiem gadījumiem un, piemēram, trans cilvēku grupai šie nebināruma jautājumi ir aktuāli, jo viņi jau sākotnēji atrodas diezgan nebinārā pozīcijā, ja tā varētu teikt, bet to nevar tā vienkārši paņemt un ekstrapolēt uz visu populāciju.
Nobeigumā, nesen uzmanību izpelnījies neīsts raksts ar nosaukumu The conceptual penis as a social construct nopublicēts "gender studies" žurnālā, izejot cauri recenzentiem un pat saņemot atzinīgus vārdus no tiem.
Man droši vien konkrētāk par pašu publikāciju saturu un kā es to vērtēju gribēsies izteikties, kad būšu vairāk ar to visu iepazinies, bet jau tagad es ik pa brīdim uzduros uz apgalvojumiem, kas šķiet, maigi sakot, ne pietiekoši pamatoti. Piemēram, no šīs publikācijas: " While it seems obvious that a woman’s college accepts only women, Hart and Lester (2011, 212) argue that it is too simplistic for women’s colleges to merely have a general admissions policy for all women, since gender is fluid and is constantly being constructed: “At every moment the essence of a women’s college is disrupted because gender performance shifts continuously. This means that a women’s college defined by who is admitted may never truly exist.” Piemēram UK 0.4% no cilvēkiem sevi uztver par nebināriem, tad 99.6% sevi par tādiem neuztver, kas kā minimums liecina, ka dzimumuztvere visdrīzāk tomēr nav fluīda, izņemot atsevišķus gadījumus un sieviešu koledžas joprojām turpina eksistēt, jo gandrīz 100% cilvēku tajās tomēr sevi uztver par sievietēm. Tas, protams, uz visa tā fona, ka cilvēka identitāte (tai skaitā dzimumidentitāte) rodas 2-4 gadu vecumā un ir diezgan konstanta visu dzīvi. Runa, protams, nav par visiem gadījumiem un, piemēram, trans cilvēku grupai šie nebināruma jautājumi ir aktuāli, jo viņi jau sākotnēji atrodas diezgan nebinārā pozīcijā, ja tā varētu teikt, bet to nevar tā vienkārši paņemt un ekstrapolēt uz visu populāciju.
Nobeigumā, nesen uzmanību izpelnījies neīsts raksts ar nosaukumu The conceptual penis as a social construct nopublicēts "gender studies" žurnālā, izejot cauri recenzentiem un pat saņemot atzinīgus vārdus no tiem.