chrono -

Interesanti, ka lai novērtētu valsts labklājības līmeni, primāri tiek izmantots IKP (iekšzemes kopprodukts). Kas īsti ir labklājība? Spēja cienīgi eksistēt, spējot atļauties sev mitekli un ēdienu? Kā pamats labklājībai noteikti. Mērs, kurā mērīt, cik proporcionāli mēs spējam atļauties gada laikā iepirkt jaunākā modeļa plazmas televizorus? Pēdējā gadījumā relatīvās labklājības mērs varētu būt: RLK = gada ienākums pēc nodokļu, dzīvokļa u.c. obligātajiem tēriņiem/plazmas televizora cena. Bet vispār jau labklājībai vajadzētu būt laimīguma mēram, ko šķiet, ir tendence aizmirst, bet to diemžēl ir arī sarežģīti novērtēt. Pārāk abstrakti. Pēc pašnāvību iekšzemes kopprocenta, PIKP? Ir vairāki iemesli kamdēļ tas neder, lai gan vismaz daļēji tas ir rādītājs. Ejot racionālo ceļu, manā prātā laimīguma mērs veidojas kā ļoti sarežģīta funkcija no bezdarbnieku skaita, depresijas zāļu patēriņa, to pašu minēto pašnāvību skaita un citiem lielumiem, bet šādu ceļu ejot tuvinājumi varētu būt tik lieli, ka galarezultātā iegūtais rezultāts varbūt pat nesniegtu kvalitatīvu novērtējumu. Laikam jau jāatgriežas pie tā paša IKP, bet tas parādā interesantā gaismā kā mēs skatāmies uz lietām. Budistu tempļa ienākumi nevarētu būt pārāk lieli, bet kaut kas man liek domāt, ka laimīguma līmenis tur varētu būt samērā augsts.