chrono - Ak, Bairon.

Es nesaku - nedrīkstu teikt tavu vārdu,
Ir grēks šajā mīlā, un grūti to paust;
Tik asaras deg man uz vaiga un stāsta
Par domu, ko pasaule nedrīkst ne jaust.

Par īsu šai kaisle, par ilgu sirds mieram -
Šīs stundas bij skaistas un rūgtas kā grēks.
Mēs aizmirst un nožēlot visu to gribam -
Ak, šķirties un aizbēgt kaut būtu mums spēks!

Lai paliek man noziegums, tava tik laime;
Ak, aizeji, mīļā, un nedomā vairs...
Man lepnumu nesatrieks pasaules zaimi,
Jo degs manī svētums kāds liesmains un kairs.