...

« previous entry | next entry »
Mar. 25., 2011 | 07:35 pm

Dažkārt paliek ..., paskatoties no savas istabas uz citu dzīves izpausmēm internetā. Patriotisma mēsli, cītīga un daudzpusēja līšana viens otram vienā vietā, ballīšu rīkošanas sludinājumi ar neko neizsakošiem dīdžeju vārdiem (nekad neesmu izpratis šo dziesmu nomainītāju fenomenu) un atsauksmēm no naktsklubiem. Man rodas sajūta, ka es skatos kādu no ziepju operas seriāliem plkst. 17:00 pa tv3, kur patstāvīgi tiek rādītas vienas un tās pašas triviālās jēlības, kas nedaudz atslēdzot smadzenes var pat šķist izklaidējošas. Gribās pazust savā pasaulē, pasūtīt visu uz tālāku vietu un kaut kur aizpeldēt lai nodarbotos tikai ar savām lietām, bet vienatnē tomēr ir pārāk vientulīgi. Nu nekas, vismaz dzīvē man ir gadījies satikt arī pāris normālus cilvēkus. Esmu sekls šādi domājot, bet grūti ir uz to paskatīties tā, kā to redz daudzi citi. Bet varbūt vienkārši neredz, tāpat kā pamatīgo gaisa blāķi savā priekšā.

Link | ir doma | Add to Memories

Comments {3}

chrono

(bez virsraksta)

from: [info]chrono
date: Mar. 26., 2011 - 08:09 pm
Link

Hah. Ņem vērā, ka šeit rakstītais tomēr ir neizvērstas brīža domas bez speciāli domāta vēstījuma, nevis 23 gadu krātās dzīves pieredzes pēkšņs dzemdējums, secinot, ka kaut kas nav tā. Visu dzīvi esmu cīnījies ar patstāvīgu nicinājumu pret visapkārt redzamo, apzinoties, ka tas degradē tikai mani pašu un ir traucēklis manā ceļā. Ne jau tādu lietu saprašanā ir tas sāls, bet gan sadzīvošana ar tām. Man iekšā pārāk deg vēlme visu mainīt, tikko es to ieraugu, bet esot pārāk izteikta, tā dedzina mani pašu un manas attiecības ar jebkuru.

Atbildēt | Iepriekšējais