(bez virsraksta)
Feb. 17., 2014 | 07:29 pm
Šodien tika apglabātas manas un D. attiecības. Bez kādām scēnām viņa sakravāja savas mantas, ar viņas veco mēs sakrāmējām tās busiņā un D. aizdevās prom, iespējams, lai turpmāk atgrieztos šajās mājās tikai viesa statusā. Asaras, kas beigās notecēja pār manu vaigu laikam nozīmē, ka mana sirds vēl nav pārvērtusies azbestā. Istaba ir kļuvusi tukšāka un ir palicis sāpīgs tukšums tās stūros. Pamēģināšu to aizvāzt līdz ar netīrumiem, diez vai tas sanāks, bet vismaz tīrākā istabā es jutīšos nedaudz labāk. Ir sajūta, ka līdz ar otru cilvēku aiziet daļa manas dzīves un daļa manis paša, ko tik ļoti negribās laist prom.