chrono - Acids and bases.

Tikko biju izgājis nelielā izlūkpastaigā pa Pļavniekiem savā jaunajā treniņtērpā. Jutos kā mājās, jo šeit tāds stils tiek cienīts un ir pierasta parādība. Yo pacan. Pie treniņtērpa tiku tamdēļ, ka patēvs, ieraudzīdzams mani mājās planējam apkārt laboratorijas halātā, izlēma, ka man, kā jau katram kārtīgam vīrietim, ir vajadzīgs savs treniņtērps. Un kā jau pieklājas, mēs to pirkām Centrāltirgū. Man nebija labs garastāvoklis un gribējās kārtīgā krievu mēlē nolamāt visus pārdevējus, kas nejēdza runāt valodā, kurā es vēlējos komunicēt. Nē, ne vācu un ne angļu. Katrā ziņa, atgriežoties atpakaļ savās linu biksēs, es jutos daudz cilvēcīgāk. Ne jau treņintērpa asociatīvās būtības dēļ, bet gan tīri linu fizikālo īpašību dēļ, kas padara no tiem veidotos tērpus tik ērtus.

Pirmdien, ķīmijas laboratorijā, es peldējos sārmā. Ne tiešā nozīmē. Lejot biretē 0,1 M NaOH šķīdumu man tas veiksmīgi uzlija uz rokām. No sākuma nedaudz pastresoju, tad apjautu, ka es vispār neko nejūtu un tad jau es vairāk tam nepievērsu uzmanību. Beigās gan iemācījos ieliet arī tā, lai viss saturs tiktu vai nu biretē vai paliktu pudelītē. Vienā brīdī manas rokas nokrāsojās sarkanīgas, kas norādīja uz fenolftaleīna UN sārma klātbūtni uz manām rokām. Kāds vēl iemeta acīs par daļēji pierādīto fenolftaleīna kancerogenitāti. Smiekli nāk. Bet secinājums no tā visa - jānopērk cimdi laboratorijai, jo citādāk ar šādu attieksmi palikšu bez rokām.

Tagad jāizlem kam krāt naudu (naudas krāšana gan pati par sevi ir diezgan utopiska ideja). Imunologa apmeklējumam, izklaidējošam braucienam uz Angliju vai kam citam, kas man pašlaik nenāk galvā. Laikam jau imunologs būtu primārais, jo bez veselības es tālu netikšu. Dārgs gan ir tas pasākums un tik ātri es pie viņa netikšu. Vajadzīgs gan būtu ļoti.