Virtuālās attiecības skaistākas par reālajām. Ziniet, tad es vēlos vispār tikai virtuāli pastāvēt. Veidot virtuālo sapņu mākoņus. Virtuāli smaidīt. Būt visur un nebūt nekur.
Dažreiz man šķiet, ka arī virutālo pasauli cilvēki sadala. Nepārprotami to var atdalīt bez-realitātē, taču ir daļa realitātes šiet arī. Jo šī telpa man nav bezpersoniska, šeit es esmu vairāk vai mazāk patiesa un rakstu par to kā jūtos, ko domāju. Līdz ar to tā ir realitāte. Protams, realitāte pazūd tad, kad cilvēkiem ir labas attiecības i-neta plašumos, bet dzīvē viss nav tik spoži. Arī tad, ja cilvēks spēs uzticēties tikai iekš šīs virtuālās pasaules. Būtībā diezgan sarežģīts jautājums, jo citreiz mūsu realitāte tik ļoti saplūst ar nereālo.