manuprāt, virtuālitāte ir nevis ne-realitāte, bet bez-realitāte, kurā tu mazpamazām tiec iesūkts, un pazaudējies. (vislabāk ir sapņot tikai realitātē (un tad var sanākt ne-realitāte. ļoti skaista.)). virtuālas attiiecības ir ļoti teorētiskas - un kas gan attiecībām kopīgs ar teoriju ?!

Dažreiz man šķiet, ka arī virutālo pasauli cilvēki sadala. Nepārprotami to var atdalīt bez-realitātē, taču ir daļa realitātes šiet arī. Jo šī telpa man nav bezpersoniska, šeit es esmu vairāk vai mazāk patiesa un rakstu par to kā jūtos, ko domāju. Līdz ar to tā ir realitāte.
Protams, realitāte pazūd tad, kad cilvēkiem ir labas attiecības i-neta plašumos, bet dzīvē viss nav tik spoži. Arī tad, ja cilvēks spēs uzticēties tikai iekš šīs virtuālās pasaules. Būtībā diezgan sarežģīts jautājums, jo citreiz mūsu realitāte tik ļoti saplūst ar nereālo.

Man jau tā likās, ka tu tā jutīsies.

tā ir tikai 1 tūkstošā daļa no tā, kā es patiesībā jūtos.

es te vienmēr par kautko citu, bet - vai tev patīk iepazīties ar jauniem cilvēkiem? :)

Jā. Tikai es vienmēr kautrējos.

Starp citu, kādēļ jautā? (:

jo jūs tiekat sadalīti komandās ar domu, lai iepazīstaties savā starpā. tā lūk!

tad 5dien tev nāksies nekautrēties, khe.

klau, vai 5dien man būs iespēja naktī tikt mājās vai arī nākamajā rītā ap 10.40 būt centrā?

vispār nevaru galvot, ka man ar to komunicešanos labi ies, pēdējā laikā esmu nekomunikabla.

atkarīgs no tā, cikos spēj pamosties.