šodien tīru un pakojos, uzsmēķēju un pakojos. mēs vienmēr kaut kur ceļā. dzīve ir čemodānā, no vienas vietas uz otru, no vienas valts uz citu, no vienas pilsētas uz otru, no viena rajona uz citu, tuvāk tālāk, tam nav nozīme. man joprojām nav vietas, ko saukt par mājām un tad viegli uzsmaidīt, kad pārņem siltuma sajūta. mēs esam jauni un jauniem cilvēkiem nav māju.