20 May 2009 @ 08:34 pm
 
Saruna ar bijušo par pēdējo neatgriezto lietiņu, kas šobrīd ir ļoti nepieciešama. Un pat ne man, bet man arī. Un tagad jūtos kaut kā pavisam jocīgi. Jā, arī mani daži cilvēki neieredz.
Viņš joprojām zina manu telefona numuru no galvas, neskatoties uz to, ka sen to ir izdēsis no mobīlā telefona atmiņas.Un ir pagājis gads, kopš tas viss ir noticis.
Reizēm tomēr būtu jauki, ja mūsu atmiņas būtu tikpat viegli izdzēšamas kā uzrakstītie tekstiņi elektroierīcēs.

Lai nu kā man tas lika aizdomāties. Un laikam beidzot no manis nokritusi tā vainas sajūta par to, ka pārtraucu attiecības. Pirmo reizi patiesi sapratu, kur mēs abi bijām kļūdījušies. Un cik esam nesavienojami. Un tomēr mutē rūgtuma piegarša, ka esmu kādu ļoti sapinājusi un to mainīt nav manos spēkos.
 
 
( Post a new comment )
[info]bzz_suns on May 21st, 2009 - 07:52 pm
un te atbilde uz tavu peedeejo jautaajumu:
taisni tavas pēdējās piezīmes dēļ... bēgot no tāda veida rūgtuma, man tas kaut kā par daudz ievilkās. bet mēs vienkārši viens otru izsmēlām. un mums tas pateicoties cilvēka spējai mainīties. sākumā gājam pa vienu taciņu, bet tad nemanot krustojumā sadalījamies. bet bus jau labi. ir jau ar man tas rūgtums, ka nekā mūsu ģimenes sadraudzejās. tas bija visgrūtak.
bet mani dziede vēlme atkal iemilēties :) tā loti, ļoti. vienalga, kā tas sakas beidzas! jokaini!
(Reply) (Thread) (Link)
chocolat[info]chocolat on May 21st, 2009 - 08:43 pm
brr man bija tādas aizdomas, kad jautāju.
ai, un tagad gribas kaut ko tādu pateikt, kas atbalstīs, bet nevaru atrast īstos vārdus.
(Reply) (Parent) (Link)