un te atbilde uz tavu peedeejo jautaajumu:
taisni tavas pēdējās piezīmes dēļ... bēgot no tāda veida rūgtuma, man tas kaut kā par daudz ievilkās. bet mēs vienkārši viens otru izsmēlām. un mums tas pateicoties cilvēka spējai mainīties. sākumā gājam pa vienu taciņu, bet tad nemanot krustojumā sadalījamies. bet bus jau labi. ir jau ar man tas rūgtums, ka nekā mūsu ģimenes sadraudzejās. tas bija visgrūtak.
bet mani dziede vēlme atkal iemilēties :) tā loti, ļoti. vienalga, kā tas sakas beidzas! jokaini!