es arī noskatījos. man gan tagad ir vairāk bail no Krievijas. par šito viņi mums atriebsies.. :/

mani arī pārņēma vēlme paslēpties no viņiem, jā. var jau cerēt, ka viņiem pietiks ar draudiem nogalināt režisoru un viņa lelles dedzināšanu.
bet to abu onku pieminekli man sagribējās nopūst ar rozā krāsu, vienkārši sapūst viņiem acīs!

pie tam, filmai beidzoties, dikti sagribējās atrast to Marksa un Engelsa pieminekli un to apspļaudīt. :)

vai ne. trakums. es joprojām trīcu. tie kadri, ko krievija tā vnk saka savā parlamentā ir biedējoši. un tas reklāmas rullītis. ak, dies.

mani ir pārņēmušas līdzīgas sajūtas, tagad ar bažām domāju par to, ka viena gulēšu istabā.

es visur ieslēdzu gaismu, jo citādi jūtos kaut kā neomulīgi. brr

va ne. (un vēl tas neonacistu video, un visi tie nomērdētie cilvēki. es nesaprotu, kādai jābūt cilvēku apmātībai, lai ko tādu darītu ar lepnumu un vēl prasītu "dodiet vēl, ļaujiet man galināt vēl, tas taču ir tiik foršiņi"!)

pie visiem šiem kadriem es vnk trīcēju. nesaprotu, kā cilvēks var būt sajūsmā par kaut ko tādu. hm un pēcāk vēl dabūt ordeni, saukties par varoni.
pretīgi. vispār kaut kam tādam ir tik grūti ticēt, jo tas gluži vienkārši ir prātam neaptverami.

vai padalīsies? es arī gribu noskatīties? jeb tas televīzijā?

mm tā ir dokumentāla filma (soviet story). es gan skatījos iekš tv.

manio vaajie nervi teica, lai pat nedomaaju sleegt tv iekšā. kāda intuīcija, teica ka tas man nebuus uz labu. neiesleedzu. shoriit tikai par ko taadu uzzinaaju. vismaz no nezinjas bet iedomaam ko vareetu zinaat man ir mazaak uztraukumu nekaa jums.
sajuuta taada ka pretiigaa filma hostelis vairs neliktos tik atbaidosha

šausmīgākais tajā visā ir tas, ka tā nav nekāda fikcija ar aktieriem un mākslīgajām asinīm, bet gan īsta dzīve ar īstiem 20 miljoniem zudušu dzīvību. Un šajā punktā tur blakus nestāv neviena šausmu filma.

oo jaa zinu