antarctica starts here
Jaunākais
1.6.19 15:08
isiahā pie jakutiem turpat blakus mednieku desiņām, kotletēm un kartupeļiem (0,45-1,70 eur) tirgo briljantus 5000 eiro vērtībā, uz seģenes izkārtotus.
30.5.19 10:04
stāsts, kurā esmu stulba, bet citi - vismaz tikpat stulbi.
svētdien balonā beidzās gāze - kā reiz tad, kad gatavojos sūtīt cepenē lazanju. nu neko, ēdām lazanjas pildījumu, uz elektriskās plītiņas dabeigtu. pirmdienas rītā pasūtu kārtējo balonu latvijas propāna gāzei, kā jau ierasts. numuru sen vairs neatceros (viens balons mums iet nepilnu gadu), tāpēc iegūglēju. tālāk es nezinu, kas notiek, временное помешательство vai kas, bet uzspiežu uz cita gāzes kantora lapu un piezvanu citam kantorim. tas, ka mājaslapa izskatās savādāk, īpaši nemulsina, jo dizaineru ir daudz, visiem vajag darbu, mājaslapu izskati mainās bieži.
paceļ kāds džeks. prasu: vai latvijas propāna gāze? viņš, tikai nedaudz nominstinoties, atbild: jā. es: balonu vajag. viņš: labi, nav problēmu, atvedīsim tad un tad, maksā tik un tik.
nekādu balonu, protams, neved. zvanu džekam, viņš tāds: oh, sorry, noskaidrošu-pārzvanīšu. nepāzvana. stāsts atkārtojas vēl pāris reizes, līdz džeks tupa pārstāj celt klausuli. tad es iegūglēju vēlreiz un saprotu, ka nevis latvijas propāna gāze ir sagājusi sviestā, bet gan es (bet nu man smaga nedēļa, jā).
troļļu kantoris, ja nu kas, ir šis, rekomendēju, ja totāli nav kur likt savu laiku:
http://gazes.lv/?r=index
28.5.19 14:05
esmu šokā, nē, priekpilnā ahujā - saīds palūdza m., lai nākamreiz, kad iesim kādā pārgājienā, paņemam līdzi viņu un sahi*. saīdu, kurš pa visu šo laiku, kopš ir latvijā, nav redzējis neko ārpus rīgas centra un ķīpsalas kojām (kur viņi trīs reizes izsita logu, spēlējot kriketu, līdz viņiem palūdza to vairs nespēlēt/spēlēt ar mīkstu bumbu)! saīdu, kuram līdz šrilankai ir 45 minūtes ar prāmi, bet kurš tur nav bijis nekad! pilnīgi lepojos ar m. spēju taisīt iedvesmojošas fotkas no dažnedāžādiem latvijas pāķiem!
*sahi tikpat kā nepazīstu, jo kafenē viņš nostrādāja īsu brīdi, tad atrada darbu kaut kādā ai tī atbalstā nakts maiņās. vienreiz ķipa visi bijām uz kino, bet nekomunicējām. bet tad es, protams, aizgāju nostalkot viņu feisbukā, un konstatēju, ka viņa profils ieturēts tādā pat stilā kā deju indietim - fotkas ar sevi+dziļdomīgi teksti aļa tava dzīve kļūst labāka, kad tu pats kļūsti labāks. mana hipotēze ir tāda, ka šāda tipa profilus atļaujas tie indieši, kuri uzskata sevi/tiek uzskatīti par izskatīgiem.
27.5.19 13:54
starp citu,
tieši pirms bolivudas dejām, turpat, piektdienās no 17.00 līdz 18.30 tikko sākušās ziemeļindijas dejas iesācējiem. māca gan nevis superīgais indietis, bet gan vietējā burvīgā meitene, toties ar 15 gadu dejošanas stāžu. pirms pāris gadiem pametusi juristes darbu, lai dejotu un mācītu dejas uz pilnu slodzi. es neeju, jo man gribas galvenokārt močīt un vēlreiz močīt, bet izskatās ļoti skaisti:
https://vimeo.com/98801385
26.5.19 20:55
man salūza tulkojamais. nespēju iztulkot ты охуел. bez cenzūras. latviski. plīz?
23.5.19 08:57
klau!
moš te vēl kāds grib nākt uz bolivudas dejām? biju tādās dalītās domās, vai reklamēt šo vai ne, jo, kā parasti, gribas visu SEV, turklāt pagrabs nav bezizmēra. bet finansiāli indietim droši dien būtu labāk, ja nāktu vairāk cilvēku par pieciem vai cik mēs tur esam. ir visai kruta, esmu sākusi pa žizņi pārvietoties palēkdamās. es arī nekožu, un dzīvē, ja neesmu sadzērusies, esmu daudz jaukāka nekā internetā.
piektdienās, 18: 30. teorētiski pusotru stundu, bet, ja indietis ir iekarsis, un viņš parasti ir, tad divas, divas ar pusi. maksā piečuku. pat man nav žēl!
jāieliek, protams, kaut kas ar kadžolu:
https://www.youtube.com/watch?v=h30wUfOeKcY
22.5.19 10:00
runājot par sasāpējušo - par transportu - aizvakar, lai nokļūtu rīgas centrā dienas vidū, izvēlējos sabiedrisko. braucot turp, jutos ļoti gudra, jo nagļakā apbraucām korķi, kurā es noteikti būtu iesēdusies, bet uzreiz pēc tam bruņinieku ielā, kur es noteikti būtu ieparkojusies, vispār slēdza satiksmi, jo viesnīcā meklēja spridzekli.
toties atpakaļceļā, kad biju palaidusi garām divus mikriņus ar uzrakstu "vietu nav" (viņi pat neiet īpaši reti; čo, tiešām visi ir pārvākušies uz grāvi un sabtranss jālaiž reizi 2 minūtēs?) un knapi iespiedos trešajā, kas šoreiz bija neparasti karsts un smacīgs, nemaz tik gudra vairs nejutos. principā, kamēr gaidīju, sen jau būtu tikusi līdz mājām. šodien biju domājusi izmantot opciju sabtranss+bolts, bet krupis žmiedz, laikam nospļaušos un ripināšos ar neldiju.
20.5.19 11:18
bet nu lūgums pēc palīdzības: varbūt kāds zina kādu darbu deju indietim? principā jebkādu. cilvēks mēnesi nostrādājis smalkā vecrīgas viesnīcā, viņam (tāpat kā vēl trim turpat strādājošiem indiešiem) nesamaksāja, visu laiku solīja darba līgumu, bet tā arī neiedeva, un nupat tēlo, ka šādi cilvēki pie viņiem nekad nav strādājuši. situācija ir tāda, diezgan izmisīga.
gribēju viņu iefīrēt kafenē, bet pozīcija, kas bija vakanta vēl pagājušonedēļ, vairs nav pieejama.
20.5.19 09:57
kaut kādas trīs reizes sāku ierakstu un izdzēsu nah, jo lol, nau vērc.
tāpēc, runājot par rīgu, nevaru nepadalīties ar viģiku, ko man piesūtīja šohini jaunkundze - izrādās, rīga ir pārstāvēta vēl vienā bolivudas filmā! šajā gan ne uz ilgu laiku, turklāt te tā izliekas par londonu. haltūristi, es teiktu, varēja vismaz bigbenu piefotošopēt. bet nu jā, čista latviski sērīgs indietis klīst pa londonas centrāltirgu, gar londonas nacionālo operu un apsnigušajiem londonas vecāķiem (vai jūrmalu, hz).
https://www.youtube.com/watch?v=E9zaC--tLVs
15.5.19 16:52
pamanīju baisu lietu kāda indiešu paziņas fb profilā - viņš izliekas, ka patiesībā atrodas parīzē, ne rīgā. tādā mērā, ka posto fotkas ar rīgas ainavām, nu tur daugava, vantinieks, vecrīga, pie kurām indijas indieši viņam prasa, kas tā par pilsētu, un viņš raksta: parīze.
laikam vairs nestalkošu cilvēkus, pat ne antropoloģisku iemeslu dēļ, jo es pat nezinu, kā pēc šitā lai skatās cilvēkam acīs (nerēcot kā hiēnai vai tml). lai gan, protams, kurš gan zina latviju; ja nu cilvēkam tik tiešām šķiet, ka viņš ir nonācis francijā?
14.5.19 14:46
skaitot vecaimātei naudu, nolēmu būt pavisam labiņa un izvēlējos iespēju "steidzams maksājums", novīpsnājot par brīdinājumu "paaugstināta komisijas maksa", sak, cik tad tur var noplēst, pāris eiro max. brīdi vēlāk meklēju savu žokli pa grīdu, konstatējot, ka komisijas maksa=95 procenti no maksājuma summas. neesiet kā es, iepazīstieties ar cenrādi iepriekš, bet es uztveršu to kā adekvātu maksu par vieglprātību.
10.5.19 09:50
es vispār tikai tagad pamanīju, ka mums jau kādu laiku nacionālajā operā ir indiešu horeogrāfs, dejotājs un vispār deju balvas laureāts :o
lai gan džeku es biju piefiksējusi; janvārī indieši svinēja republikas dienu, uz ko mēs negājām, jo tur bija ierobežots viesu skaits, un mēs domājām, ka būtu tizli, ja kāds indietis netiktu uz saviem svētkiem dēļ diviem baltajiem lohiem, kas atnākuši parīt samosas par brīvu. bet pēc tam es skatījos bildes un nožēloju to. jo tur bija tāds zvaigznītis, kurš pamanījās uzstāties trīs (!) reizes. viņš gāja nost no skatuves, lai nāktu vēl un vēl. viņš dziedāja viens pats, viņš dziedāja ar grupu, viņš dejoja! ak!
9.5.19 14:14
šodien man nav nevienas brīvas minūtes, tāpēc es, protams, dirnu cibā.
vakardienas filma bija klasisks stāsts par vietējo džeku, kas sasniedzis pasaules slavu (katra otra tāda filma sākas ar ziņām tv kanālos: breaking news! mūsu pašu telugu (tamilu utml) džeks ir kļuvis par ceo pasaules krutākajā kompānijā! (un, spriežot pēc priekpilnas reakcijas zālēs, varētu nodomāt, ka mēs skatāmies reālo doķeni) (filmā noteikti būs kadrs, kurā džeks piezemēsies ar privāto ļoteni vai helīti dzimtā ciema laukumā, palēninājumā). tālāk var būt un var nebūt džeka tapšanas stāsts, bet pavisam noteikti būs moments (ar to, visticamāk, sāksies filmas otrā daļa pēc intermission), kurā džeks atgriežas indijā un kaut ko izglābj.
šajā gadījumā džeks sāk ar vienu ciemu, kuru taisās nopostīt ļaunais korumpants ar nelegālo būvniecības projektu, tad izglābj vēl daždesmit tādu pašu ciemu. tad viņš attopas, ka izglābis viņus drūmai nākotnei, jo indijas fermeru ikdiena ir neapskaužama (ekrānā: gūglējiens par tēmu "indijas fermeru pašnāvību epidēmija"). tad džeks ne tikai apsien lupatu ap galvu un metas apart laukus, bet arī organizē visādus tiešās pirkšanas pulciņus, ved uz sādžu pilsētas hipsterus agroekskursijās (mirkļbirka #our culture is agriculture), ik pa brīdim kādu piekauj tā, ka mašīnas un koku lapas lido pa gaisu un pāris reizes visai kokaini uzdejo (jā, dejošanas ziņā tā bija visneizteiksmīgākā filma, ko esmu redzējusi).
kopumā, protams, filma ir plakana kā pļavnieku reljefs (indieši gan bija sajūsmā); vislabākā no tāda tipa filmām varētu būt swades (ar šāhruhu, protams) un visenerģiskākā - sarkar ar galveno tamilu katoli vīdžaju galvenajā lomā.
ik pa brīdim saīds priecīgi komentēja: es dzīvoju tādā pašā ciemā! man arī ir tikpat liela ģimene! runājot par saīdu, nu jau labu laiku esmu sākusi kompleksot. saīds mazgā traukus labāk par mani, mazgā grīdas labāk par mani un pavisam noteikti taisa ēst labāk par mani (un, kad izmācīsies savu ai tī, gan jau arī pelnīs labāk par mani). dzīvojot latvijā starp latviešiem dienišķais slinkums tik ļoti nekrīt acīs - tieši otrādi, ir itin viegli justies empowerētai, nevis vienkārši slinkai dirsai; bet nu mani pārņem vīzijas, ka es kādu rītu (pirmo reizi mūžā) varētu piecelties pirmā un (gasp!) pagatavot m. brokastis, piemēram. ielaist sauli istabā n šit. pagaidām, protams, viss aprobežojas ar vīzijām, joprojām guļu kā baļķis un ļaujos pienest sev tēju gultā.
8.5.19 10:20
runājot par akropoli, māte dažas dienas pēc atklāšanas savā instagramā publicēja fotku ar no cilvēkiem pilnīgi tukšām veikalu telpām un parakstu вот и всё, что нужно знать о торговле в латвии.
bet runājot par cilvēku noslāņošanos, jāpiezīmē, ka vienīgie cilvēki no kafenes, kas priecīgi devās spaidīties uz atklāšanu un šo to iepirkt, bija divas trauku mazgātājas no drūmiem latvijas laukiem. viņas arī ir vienīgie cilvēki, ko zinu, kas reāli pērk filmu dvd latviešu valodā, jo meitenes īsti nemāk izmantot internetu, nerunā ne krieviski, ne angliski, un nopirkt dvd esot lētāk, nekā aiziet uz kino.
7.5.19 22:55
bet vispār šodien es ne tikai rukāju kā rūķītis no 6 rītā, bet arī aizbraucu nolūrēt still river (latvijā filmēto grieķu filmu), kurai splendidā vien daži seansi.
https://www.youtube.com/watch?v=he5_Dk9mQW4biju nedaudz iesaistīta treilera stadijā un sajutos ļoti ieintriģēta, sak, kur viņi dabūjuši tādu arktiski industriālu drūmaku? (pareizā atbilde: šie konkrētie kadri ir filmēti murmanskā, meh). kopumā filma ir pelnījusi labākas beigas, un es nezinu, iedotiet visu to skaistumu man, es to sagriezīšu un salīmēšu pavisam citādi!
***
toties rītvakar, o, rītvakar mēs beidzot atkal iesim uz indiešu kino! jāsabāž kabatās spīguļi mešanai, tematiski jāiesildas ar katrīnu kaīfu:
https://www.youtube.com/watch?v=0BOekEZXjmQ (sākot ar 2:49 attēlota ļoti autentiska kino skatīšanās pieredze)
7.5.19 14:22
mīļo sirupiņ,
vai tiešām jābeidz žmiegties un jāsapiķo grāmatvēža konsultācijai? jo izdomāt, vai man vienlaikus var būt divi jūzeri, no kuriem viens ir mikra vulgaris, kas nemaksā pvn, bet otrais - pašnodarbinātais, kas ir pvn reģistrā, es laikam pati neizdomāšu.
7.5.19 08:07
ar lielu interesi un aizrautību lasu internetos visādus pārspriedumus par to, kas un kā, un kāpēc patīkot sievietēm (sikboj, raksti vēl!). jo īpaši mani fascinē frāze "sievietēm patīkot sliktie zēni". kaut kā vienmēr iedomājos andri kiviču vai, piedodiet, simonu krastu un noskurinos. jo man reāli patīk tikai un vienīgi jaukie zēni. lai gan kādi bļe zēni, man ir 36 gadi, nebesiet mani ar saviem zēniem un meitenēm.
tam noteikti ir kāds sakars ar to, ka nekad mūžā neesmu saņēmusi nevienu dickpicu or smth (nē, tas nav aicinājums), kamēr aija dembovska, kā mani šorīt nez kāpēc informēja telefons, regulāri saņemot simtiem (še tev nu bija kautrīgie latviešu vīrieši!) un to, ka neesmu seksīga nevienā vietā!
6.5.19 17:59
deju indietis arī fanojot par šāhruhu, tāpēc esot apgriezis matus kā viņš. par laimi, viņš to teica m., un es to tajā brīdī nedzirdēju, citādi mana reakcija būtu bijusi neadekvāta. vēl viņš ir tāds čista indietis, jo viņam uz rokas ir uztetovēts brāļa vārds, kuram viņš dzimenē raksta, ka lūdzot dievu (dievus?), lai viņi būtu brāļi visās nākamajās dzīvēs. vēl es hujēju no viņa draugiem-indiešiem, kuri uz jebko, ko viņš raksta feisbukā, momentā ieposto 100 komentārus aļa malacis! tu esi super! tu esi TIK kruts! utml. antropoloģisku iemeslu dēļ sēdēju un buros cauri cerībā atrast kaut vienu riebīgu, pasīvi agresīvu, uzbrūkošu, skaudīgu komentāru. neatradu. slimi cilvēki.
2.5.19 16:36
šorīt sēdos neldijā un pagriezu atslēgu. motors ierūcās... lai tūlīt pat apklustu. un vēlreiz. un vēl.
zvanu, protams, neldijas vecajam saimniekam, kurš neizpratnē groza galvu un, iespējams, vaino imobilaizeru. bet vispār jokaini. labi, rīt atbrauks, tad skatīsies. nodomāju - vēsturisks brīdis, beidzot neldiķim kaut kas noplīsa pats, ne es kaut ko noplēsu, un kāpu mikriņā.
pēc dažām stundām zvana vecais saimnieks un vaicā, vai es gadījumā nedarbināju mašīnu ar nebraucamo atslēgu (ir tāda, der tikai aizslēgšanai/atslēgšanai, nekam vairāk). es, protams, dievojos, ka NE, tik stulba es taču neesmu!
bet zini kā, izskatās, ka tomēr esmu.
toties mikriņa šoferis pa visu mikriņu klausījās audiogrāmatu krieviski. kaut kādu fentezī hrenovo, par magiem, elfiem un vilkačiem. klausījos atplestu muti. šitā man bija pietrūcis.