piefiksēju, ka ne reizi pēdējos padsmit gados neesmu lūgusi ģimenei ne padomu (informācijas precizitātes un apjoma ziņā nekas nespēj sacensties ar internetu), ne palīdzību (tā tiek meklēta pie profesionāļiem vai tiem, kas fiziski tuvāk). tāpat nevienā brīdī neceru, ka pati varēšu sacensties nākotnē ar internetu (ja nu vienīgi labs apkopotājs tiem, kam slinkums gūglēt), draugiem, izpalīdzīgiem svešiniekiem un profesionāļiem***. vārdsakot, ja nepiedomās pie tā, kā draudzēties arī tad, kad ģimenes locekļus vairs nevieno Vajadzība, rezultāts būs neapmierinošs.
***lūk, lūk, kas grauj ģimenes, tradicionālās un ne tikai, nevis te