antarctica starts here

10:38

es pārstāju izmantot galdu kā mēbeli agrīnos padsmit gados [nu, bet neērti taču!], dzīvesbriedis pakļāvās manai kaitīgai ietekmei. pēdējo galdu, kurš mums trāpījās pirms gadiem četriem, sacirtām malkā.

mūsu pēcnācējiem būs lielas problēmas ar skolas soliem un restorāniem [ar restorāniem ir problēmas arī man].
jāemigrē uz irānu, tur mūs sapratīs.

• 30 raksta
• ir doma

11:17

pirms nedēļas, mums izklaidējoties pa visādiem vecrīgas zaņķiem, daļu briežu aiztransportēja menti.

uz mājām. lai nevajadzētu saukt taksi. jo "grūši, visiem grūši". pa ceļam menti stāstīja par dažādiem mentu dzīves sūrumiem, tai skaitā par to, ka jānēsā divus izmērus lielāki dienesta apavi, jo citus nedod.

es saprotu, ka paužu pagalam nepopulāru viedokli, bet man joprojām grūti uztvert mentus kā naidīgu mordoras spēku. visi viņi man gadās tādi žēlojami vai uķi-puķi.

• 3 raksta
• ir doma

15:36

ko_es_nopirku: divas biļetes uz mortiis un kombikraistiem [viņus gan visi ienīst] uz ziemsvētkiem m. un kompānijai. ja nebūs forši, būs vismaz smieklīgi.

skābā krējuma izstrādājumu, aiz pārskatīšanās. nezinu, ko iesākt; lietot uzturā šādu šķiet a) neētiski pret indonēzijas mežiem; bē) neētiski pret sevi.

• 8 raksta
• ir doma

23:41

pēc tulkošanas maratoniem nekādā gadījumā negribas iet gulēt, jo nogurums ir tik specifisks, ka nekustībā tikai palielinās.

šajā sakarā slikti ir tas, ka vēl joprojām neesmu atradusi rīgā līdzvērtīgu alternatīvu depo mazās zāles disenēm. nabaklab deju placis tomēr ir pārlieku caurstaigājams un nemājīgs, par visiem citiem nemaz nerunāsim. bet dejot mājās, kad mājinieks guļ, nav labi. varētu iet pie kaimiņiem, bet es joprojām nedzīvoju kādā foršā komūnā. varētu pie viena prezentēt kādu no baisajām dzirām, kas pamazām uzkrājas plauktos [mums visu ko nes, bet mēs esam sociālie žūpas, un mājās parasti atrodas kas labāks darāms]. bet šņuk!

• 11 raksta
• ir doma