antarctica starts here

11:44 - august is the cruellest month

nez, kas tā par apātiju, kas liek nīkuļot pārdomās "diez, kā viņam/viņai iet*", bet liedz nosūtīt prastu e-pastu/iecibot komentāru/uzspiest ciparu kombināciju mobilajā.

*varbūt nespēja formulēt sakāmo. jo kā viņam/viņai/kuram katram iet, tāpat taču var zināt vai nojaust puslīdz droši.

šo smeldzi varbūt varētu izstaidzināt vai izrunāt. pārmaiņas pēc. lai gan jo retāk apkrauju pasauli ar savām smeldzēm, jo labāk mums ar pasauli iet.

vot tikai tikšu galā ar saviem forensic antropologiem. varbūt pa šo laiku notiks brīnums, un visi iedomātie materializēsies kaut kur kaut kā.

• 3 raksta
• ir doma

15:23

pirms-proliferatīvai fāzei un vēlmei pārlasīt kunderu [jebko no]=momentāli teleportēties bezcerībā noteikti ir kāds sakars. un visādas roku trīces, un.
kad/ja nākošgad iestāšos, noskaidrošu. izpreparēšu sevi kā tādu vardi.

• 4 raksta
• ir doma

17:10

mežā ievākušies cilvēki, pagaidām gan grūti saprast, vai uz palikšanu, vai bauda svaigo [pie-naftas termināla] gaisu.

mazliet tālāk, nepabeigtajā piecstāvenē, savukārt top īstena favela. bezpajumtnieki un/vai bezdarbnieki, tiesa, ir pamatīgā mazākumā, cik var spriest pēc personāžu skaita maiņas darbdienās un vakaros/brīvdienās. bieži vien viņiem pievienojas sievietes un dažāda vecuma bērni, dažreiz viņi guļ [tāpat vai iztukšoto pudeļu ielenkumā], dažreiz ēd vienu arbūzu uz visiem, risina krustvārdu mīklas un socializējas.

policija mūsu krajā parādās arvien retāk un retāk. tik tiešām, ko viņiem te meklēt mūsu parciņā.

• 4 raksta
• ir doma

19:19

kas mani biedē kaut kādā globālā līmenī -
ne jau "sabrukums" kaut kāds, tāpat te nebija nekā vērtīga vai kaut vai interesanta, kam sabrukt, ne kinematogrāfa, ne nanotehnoloģiju, ne kosmosa izpētes programmu -
sabrūk kaut kāds patēriņš, un sūds ar viņu.
mani uztrauc tas, ka cilvēki reāli jūk prātā, medicīniskā nozīmē un masveidā.

un vēl. nesen biju sabiedriskā vietā, tecināju asinis pēdējai analīžu porcijai. kāda sieviete ar bērna ratiem iesprūda durvīs, kam sekoja tipiska ne-reakcija no telpā esošajiem. nu, lūk, arī es kādu minūti blenzu uz viņu tikpat stiklainām acīm, kamēr līdz smadzenēm beidzot izlauzās signāls, ka vajag taču palīdzēt. uzmanieties, trulums ir lipīgs.

• ir doma