antarctica starts here

10:27

ēdu suši ar rokām [esmu nekulturāla, dzīvoju mežā], satiku pusnakts braucēju [uz milzu trīsriteņa; ko tādu vajag arī man].

bet vispār reklāma:

ticības moments, ka spēšu, nav liels, bet varbūt pienācis laiks mēģināt uzstutēt sevi augšā nevis ierastajos desmitos, nevis nožēlojamā kompromisa astoņos [žāv], bet reālajos sešos?! varbūt kāds vēlas palīdzēt man cīņā par iespēju ieraudzīt saullēktu vai kas nu tur no rītiem notiek un pievienoties?

jo kopš atgriešanās esmu kļuvusi par kļecku, neskrienu, laiski staipos, skatos seriālu "nikita" un cenšos iedvesmoties, bet nesanāk, toties sanāk nebeidzami priecāties [vienā no nesen redzētajām sērijām gūstā tika saņemts ļaunumļauns cilvēks, kurš savām rokām izveica genocīdu pret divu balkānu valstiņu - kosovas un latvijas - miermīlīgajiem iedzīvotājiem].

• 3 raksta
• ir doma

16:04

par laimi vai nelaimi, oriģinālskriptu rakstītāji mēdz būt vēl negudrāki par tulkiem.

stundu sēžu domādama, kamēr saprotu, ka ar "trontites" ir domāts "strong tides". "hrrrrr-adchanee" gan atkodu uzreiz [jo prāgas karti joprojām atceros no galvas].

• ir doma

18:10

mani vīteņi ir norauti [ceru, ka spēs uzrāpties atpakaļ], lietus sezonu labākajās tradīcijās mirkšķina elektrība. vajadzētu kādu kājminamo ģeneratoru, lai piebeigtu tulkot to draņķi.

• 4 raksta
• ir doma

23:58

nekādi nevaru saprast, pa kuru laiku cilvēki mācās stradiņa koledžā.

saprotu tikai, ka centralizētie eksāmeni man kārtoti kaut kādi kreisie, un vidusskolas atestāts nav redzēts gadiem.

• 8 raksta
• ir doma