antarctica starts here

4. Jūnijs 2009

01:25

cik dīvaini, agrāk mana lielākā ambīcija bija pabīdīt pasauli mazliet tālāk un turēt viņu šādā te drošā attālumā, bet tagad, bet tagad

tāpat kā kādu dienu apnika saldsērīgot. tāpat kā kādu citu dienu apnika smēķēt.

pārmaiņas notiek vienā dienā vai nenotiek nemaz.

12:36 - nenoturējos, mļ

ja es dzīvotu rīgā, visticamāk balsotu par sabiedrību citai politikai, jo viņus pagaidām esmu pieķērusi tikai vienā muļķībā, turklāt viņi nav piespamojuši manu pastkasti, attiecīgi izglābuši dzīvības miljonam latvijas bērzu.
bet es nedzīvoju rīgā. vecmīlgrāvja vēlēšanās es savukārt balsotu par bijušo reketieri dzintaru, kurš pēdējos deviņdesmitajos nopelnītos grašus veltīja volejbollaukuma aiz daces veikala izveidei [ar feiskontroli, tikai rajonam]. bet vecmīlgrāvī vēlēšanas nenotiek.
eiroparlamentā es nevēlētu nevienu, reāls kauns.

trekns mīnuss latvijas politikai par kreiso partiju iztrūkumu un kosmodroma būvniecības plāna neesamību nevienā partijas programmā.

bet citādi, kā saka arsēnijs, вот и лето прошло, словно и не бывало!! sveicināti, sarkanie gumijnieki.

15:58

kas televizejai izvēlas filmas?
pirms dažām dienām tulkoju "ali g indahouse" ar boratu galvenajā lomā, par vēlēšanām un nebūšanām,
pirms mazliet mazāk dienām - padumo komēdiju "made in america" par spermas banku, taču pat tur fonā plosās krīze, un autodīleris piedāvā iegādāties stilīgās mašīnas līzingā bez pirmās iemaksas,
bet šodien tulkoju francijas/argentīnas kopražojumu "nordeste", kur valda pilnīgs krāšņums - slavenais argentīnas bankrots, drūmās ainavas, melnie fabriku dūmi aizsedz debesis, izsalkušie bērni spēlējas ar aligatoriem, mātes spiestas pārdot savus bērnus biezajiem bezbērnu eiropiešiem, un tamlīdzīgi.
[par šo filmu es gan esmu ļoti priecīga, lai gan kā parasti, tulkojot no spāņu valodas, mazliet trīc rokas]

nākošā pēc grafika, ja kas, ir "letters from iwo jima". krāsas biezē un biezē.
Tags:

22:50

telefonisko konferenci ar māti ik pa brīdim iztraucēja aizsmakuši kliedzieni un buh-buh attālinātā fonā. pie mana sirdsmīļotā ex-kaimiņa imanta ar garo bārdu kārtējo reizi lauzās kāds draugs. ar cirvi, bet tas nav nekas jauns. cirvis jebkurā gadījumā ir labāks par ugunsgrēkiem, ko imants reizi pa reizei mīlēja izraisīt. mierīgākos brīžos viņš mēdza nākt ciemos, lai aizņemtos sāli vai telefona laiku un pastāstīt, ka viņu aicina strādāt par rektoru sorbonā, un viņš tā kā īsti negrib, bet nu laikam jau jābrauc. imants uzdāvināja man dzintara krelles un dzelzs nervus sadzīvē, lai arī kristiešu dziesma "naida nebūs vairs, kaimiņu nebūs vairs" joprojām rod atbalsi manā sirdī.

rīt nogriezīšu matus un pārtapšu par meiteni, un nerakstīšu vismaz kādu brīdi par šķūnīšu dedzinātājiem un citiem sugas brāļiem. rakstīšu par ēterisko, skaisto un netveramo. bet labāk jau tomēr tveramo.
Powered by Sviesta Ciba