14:00
šodienai ir atlikušas trīs pēdējās sērijas no otrās sezonas, bet trešās sezonas nemaz nav; esmu satriekta.
savām ziepēm pieķeros tik ļoti, ka krāju tituldziesmas, ar ko veldzēt sirdi abstinences brīžos.
ā, neilgošos varbūt vienīgi pēc unit, jo a) riebjas īsināt [ierunātājs runā pārāk lēni, savukārt aktieri - pārāk ātri], b) kad skriešanas-šaušanas daudzums pārsniedz noteiktu sekunžu limitu, zaudēju saikni ar to, kas bija pirms tam. esmu caca.
brīvdienu ņemšu rīt, kad masas atkal atplūdīs savos ofisa krēslos.
20:31
bet, runājot par manu saulstarainību, mani kaitina tik daudz kas, sīkumi un lielumi. dabas nedraugi, delfu komentētāji, tie, kas zināmā vecumā joprojām dzīvo ar vecākiem [memmes dēliņi!], tie, kas visā nopietnībā ir aizrāvušies ar mantas uzkrāšanu, tie, kas pārzina tikai vienu valodu, nepunktuālie [jo pašai izcils iekšējais pulsktenis uz ārējo pulksteņu iztrūkuma fona], tie, kas nēsā zandales kopā ar zeķēm, tie, kas baidās no nākotnes, un tā tālāk un tā joprojām, šis saraksts ir turpināms līdz bezgalībai un bezjēdzībai.
bet kaitina tikai potenciālā, jo esmu vai nu gļēva, vai vāja, vai vienaldzīga, vai varen gudra, ha, un ārstēju sevi ar to, ka apgriežu, neļaujos, izvairos.
