11 dienā.
Darbā visi dzeram balzāmu.
Tas saucas - "profilakse manam sāpošajam kaklam".

:D

"Žigulis ir taisīts tā, lai katrs normāls vecis ar naglu un kuvaldu varētu to salabot."

darbs un pirmdiena :D

Vispār mani kolēģi vairāk iederētos "transleiteru" radošajā komandā.

Queen - "I Want To Break Free"
Ģirts un Normunds: "Es gribu salauzt karupeļus frī! Es gribu salauzt kartupeļus frīiii!"

:D

Man tikko piedzirdīja darbā.
Vispirms ar šņabi, pēc tam ar balzāmu.

Pilnīgs bē (jā, atkal).
Aizgāju gulēt 2os, lai celtos 5os.
Esmu moža kā saulīte.

Darbā:
"Kad visi normāli cilvēki skatās Olimpiādes noslēguma ceremoniju, A. strādā."
Nevaru nepiekrist.

Ha ha. Kā tad - "svētdiena" pienākusi.
Šodienas plānā:

Pētījums - jāuztaisa 2 modeļi no 3.
Darbs - panelis.
Dārzs.
Ritenis - ja nenosalšu pa ceļam uz dārzu.
Manikīrs - nu ļoti vēlams.

Miegs? ai nē, izgulēšanās ša vai tā ir "so overrated".

kamdēļ dienā ir 24, nevis 42 h?

... and we're up.

7 no rīta.
Laikam jāiet beidzot gulēt.

Cukuru!!! Man vajag cukuru.
Darbā jau no 9:30. Pilnībā iegrimusi detalizācijā.
Galva vairāk sāp nekā strādā.

Šausmas, kā negribas rakstīt to stulbo pētījumu.

Bet надо, Федя, надо.

Šodien diena ir vienkārši - wow!
Sarunas, sarunas, sarunas.

Lielum lielais prieks par "Baltās mājas iemītniekiem", tobiš, visiem ierēdņiem, ar kuriem man šodien vajadzēja sastapties.

Aizgājus tur, jo vajadzēja kaut kādus datus par mājām, kuras jāapseko.
Vispirms jau tā vietā, lai ietu uz Zemes Dienestu, aizspēros uz Zemes Grāmatu (kāda atšķirība, kaut kas ar zemi saistīts ir).

Tur kabinetā sēdošajai sievietei saku apmēram tā:
"Man vajag tur nu tādus papīrus par 2 mājām." (Teksts reāli apmēram tāds arī bija.)
Loģiski, ka sieviete uz mani skatās tā, caur pieri, ko es te, muļķe, esmu atnākusi un ko vispār gribu.

Tad nu paskaidroju, ka redz tā nu tā, vajag mācībām un tā, kursabiedrene jau bija, viņai papīrus sadeva.
Izskatās, ka sieviete tomēr nesaprot, ko es mēģinu pateikt, izklausās jau, ka man vajag uz Zemes Dienestu un jautāt Inventerizācijas lietu.
Tad nu es turpat uz vietas zvanu Z.
Jā, viņa gājusi uz Z.D, jautājusi Invent. lietu.
Aizsūtīja mani.. stāvu augstāk.

Es jau gan biju cerējusi, ka ap šo laiku viss jau būs beidzies, bet nē - pat nebija sācies.

Tad nu gāju stāvu augstāk. Ilgi stāvēju pie durvīm (tur iekšā bija dzirdama vīrieša balss, un es, loģiski, nobijos).
Beigās vīrietis bija "klients", izgāja ārā un tad nu es gāju iekšā.

Izskiadroju, kas un kā, vajag mācībām, tādus papīrus, tādām ēkām.
Vispirms gāju runāt pie jaunākās (jo tuvāk sēdēja), bet tā, aprunājoties ar orto, tomēr teica, lai eju pie vecākās kundzes.
Bingo.
Viņa bija super laipna, sazvanījās ar priekšniecību, sak, stundente atnākusi, kā lai izdod dokumentus, un jā, stundenti jau jāatbalsta.

Pirms tam Z. mani sabaidīja, ka ZD Inv. l. dabūjusi viegli, samaksājusi 2 Ls par ēku, bet Būvvaldē viņu pasūtījuši, ka lai jau iet skatīties tos plānus, bet dot viņi nekā nedos.

Limbažos tas viss notiek pavisam savādāk. Jaukā kundze man ne tikai iedeva inv. l., bet arī pati aizgāja uz Būvvaldi (kas atrodas 10 m tālāk pa gaiteni), atnesa visus plānus, izjautāja, kuru dokumentus man vajadzēs nokopēt un tā.
Vārdu sakot - īsts brīnums!

Es viņai pajautāju, kur varu to un to atrast, tad nu viņa man visu izstāstīja, aizveda uz būvvaldi, dabūju telefonu, lai atrastu vienas ēkas renovācija projektu, tā kā rīt pēršos pa jūras ielu, līdz pat kapiem. juhūu.

bet nu liels paldies, ļoti uzlaboja garastāvokli un tā :) Rīt otrā daļa - Namsaimnies un Arhīvs.

---
Tad "šeptēju" dārzā.
Atnāku mājās, skatos, 2 neatbildēti zvani.
Izrādās, Ģirts zvanījis.
Esot jāaizsūta maijā nostrādātās stundas (veselas 16h - take that, bitch!).
Un kā tad vispār man ejot.
Nav jau tā, ka tagad G. aizbraucis un tad mani laidīs tālēs zilās.
Kaut kas jau jādomā, viņš vēl pacelšot šo jautājumu un tā.

Tā kā, diena nebija nemaz tik traka, jāskatās, kā būs tālāk.
Vēl jāveic vien kāds miljons darbu, lai varētu piebeigt pēdējo sesiju.

Eh.

omg.
Jumpravas OST ir vienkārši - wow!
Klausos jau 3. reizi, bet tur - 38 dziesmas..

Tagad nu tik ļoti sagribējās aiziet uz kādu kulturālu pasākumu.. :/
Varbūt tiešām uz "Dievmātes katedrāli"?
hmm.

Vispār jau būtu forši, ja kāds no "lielajiem" būvkonstruktoriem manu darbu izlasītu, pie sevis nodomātu - "O, kas tas par brīnumbērnu un kā viņu dabūt pie sevis?" un tad Gatis varētu mani jauki kādam no viņiem piespēlēt.

Nevajadzētu gan teikt savas cerības skaļi, bet ko gan es (vairs) varu zaudēt?

83. lapa.

Normāls referāts vispār.

Sāksim jau ar to, ka "disciplīnā" (Jā, pie mums priekšmetus sauc tā) "Dzelzsbetona speckurss" es rakstu par tērauda izliecēm.
Un vēl - standartā jābūt kādām +/- 20 lpp. Varbūt jau tas ir daudz. nezinu.

MAN IR 80 AND COUNTING!!!

tagad domāju - tikt līdz 100am vai tomēr apstāties pie, piemēram, 99?

Pa radio 101 Blur - Girls & Boys
Ai, kā patīk :)

Neizgulējusies, priekšā ārprātīga diena.. eh.
Izskatās, ka būs arī G. jāņem pēc dziesmas!

Šodienu paņēmu brīvu.
Cik nu brīvu - rīts un nakts pieder Aerodiuma balstu reakcijām.

Aizbraucu uz Alfu.
Braucu tikai 1:15 h.
Pašā centrā pēkšņi visiem lika izkāpt no autobusa - bija pārplīsusi riepa.
Tā kā nācās vien gaidīt transportu + es pirmo reizi dabūju pārsēšanās biļeti par 0,00 Ls.
Jāierāmē.

Beidzot tiku līdz Alfai.
Cinamon'ā nopirku biļeti, 13. vietai nav nekādas vainas, vienīgi varēja būt mazliet augstāk.
Pusdienoju Hesītī. Tā kā laika līdz filmai bija diezgan daudz, biju tā kā ieplānojusi, ka man tas aizņems mazliet vairāk par 10 minūtēm. Bet nu jā, rindas nebija. Tas visu izskaidro.

Aizgāju uz Bada spēlēm. Nu tā - normāla.
Joprojām paliek nepārspēts šī gada brīnums "X-cilvēki. Pirmā klase" [pieņemsim, ka latviski ir tā].

Piezvanīju K., aicināju dzert. Viņai jāmācās, D. strādā, K. arī strādāja, tā kā šoreiz nekas mums nesanāca.
Kā vēlāk izrādījās - par laimi.

Iegāju Drogās. Nezinu, kā es uz tādu "laimīgo dienu" vai ko nu tur trāpīju, bet par pirkumu man uzdāvināja klientu karti. Pat nenācās no 5 Ls šķirties.
Pēc tam Rimi - kāds 4.-ais Rimi, kurā beidzot atrodu tās garšīgās vafeles ar iebiezināto pienu.
Vēl viens urrā.

Pēc tam izgāju ārā.
Lietū.
Gāju uz pieturu un gaidīju uz ietves pie luksofora.
Lai tam ķēmam, kas bija pie tumši zilā autobusa stūres, ir laba veselība. Tā viņam noderēs.
Peļķe uz ceļa nemaz nebija tik liela, ka pilnīgi viss ceļš tur pludotu. Un vēl tā peļķe bija pie pašas borta malas.
Un vēl, kopš pēdējo reizi pārbaudīju, Brīvības iela tai posmā ir diezgan plata, nu nevajag jau gar pašu malu braukt.
Bet nē.
Atradīsies ķēm pie tumši zila autobusa stūres, kurš vienkārši izlidos tai mazajai, bet acīmredzot dziļajai peļķītei cauri, apšļakstot mani burtiski no galvas līdz kājām.
Nu tiešām. Tur arī normālu ātrumu vajag, lai ūdeni dabūtu pāri maniem 1.93.

Ķēms, ja tu šo lasi..

Tā kā dabūju vien tāda slapja un žurciska braukt 50 min līdz mājām.

Tagad esmu mazliet pārēdusies vafeles, gribu uzrakstīt vēl 2 balstus, lai man nu neko nevar piesiet, tad vēl kaut kā jātiek līdz dušai, pe ceļam neaimiegot.

Eh, dzīve, Y U no easy??

Stāsta morāle - patiesībā jau viss ir vienkārši.
Dažkārt vienkārši veicas.
Un dažkārt ne.

Jau atkal taisu reakcijas.
No tā visa secinājums ir tikai viens.

Jāceļ galva augšā un vairāk sev jāuzticas.
Domāju jau es pareizā virzienā, tikai smagi izjūtu "zaļā gurķa sindromu".

Praksē galīgi izbesījos.

Es S. jautāju tā un šitā. Vai ir tā, vai viss pareizi, n-tās reizes izstāstu, kā es daru.
Pārjautāju, varbūt tomēr ir jāņem tās, nevis tās citas vērtības.
Nē, viss ir pareizi.

Un tad šodien, kad jāsūta projām tas projekts, viņš man pēkšņi sāk kaut ko stāstīt par 4 malām. es saku, kādas 4? Es taču vairākkārt teicu, ka esmu ņēmusi tās 2 mazās malas, jo pārējās ir vienādas.
Viņš skatās uz mani lielām acīm - "Kā? Tu izrakstīji tikai 2 malas? Vajadzēja taču visas 4!"

Nu bāc. Un par vērtībām man arī bija taisnība - vajadzēja ņemt absolūtās, nevis ko viņš man tur sastāstīja.
Un tam visam ir gaužām vienkāršs izskaidrojums:
"Ai, es taču nepievērsu uzmanību."

Praksē uz mani jau skatās kā uz tādu idioti. Un diez vai var viņiem ko pārmest.
"Nevaru vien sagaidīt", kad būs jāstrādā vienā telpā ar Z.

Prieks, kur tu rodies.
Būs vien tiešām jātinas uz Spāniju mandarīnus lasīt.

Nu bet patiešām - tas ir tāpat kā, ja tu aizietu pēc drēbnieka, pasūtītu kleitu, drēbnieks tev uzšūtu kaut ko drausmu un par lielu, bet tu sistu puišeli, kas šuvis klāt pogas.

Busy atmazgājot savu labo vārdu.

Ai, bet nu Gatis ir tik foršs :)
Nu tiešām - jauks cilvēks, gādīgs un saprotošs, un jautrs, un gudrs, un pieklājīgs, un..

Labi, es tagad aizvēršos.

Gatis atsūtīja darba līgumu.

Es, bļad, tagad esmu "projektu vadītāja" :D :D

Forši, būs ko CV ierakstīt.

Un ja man kāds jautās, kādus projektus tad vadīju, es lepni varēšu atbildēt:
"Jā, MO Word ļoti labi orientējos. Ātri formatēju, padaru tekstu skaistu un acīm tīkamu." :D

Jā, ja vēl mani varētu paturēt arī pēc februāra.. :/

---
Viens no favorītiem ever:

Metronomy - English Riviera

Iepriekšējam "Nights out" arī sava odziņa.