Praksē galīgi izbesījos.

Es S. jautāju tā un šitā. Vai ir tā, vai viss pareizi, n-tās reizes izstāstu, kā es daru.
Pārjautāju, varbūt tomēr ir jāņem tās, nevis tās citas vērtības.
Nē, viss ir pareizi.

Un tad šodien, kad jāsūta projām tas projekts, viņš man pēkšņi sāk kaut ko stāstīt par 4 malām. es saku, kādas 4? Es taču vairākkārt teicu, ka esmu ņēmusi tās 2 mazās malas, jo pārējās ir vienādas.
Viņš skatās uz mani lielām acīm - "Kā? Tu izrakstīji tikai 2 malas? Vajadzēja taču visas 4!"

Nu bāc. Un par vērtībām man arī bija taisnība - vajadzēja ņemt absolūtās, nevis ko viņš man tur sastāstīja.
Un tam visam ir gaužām vienkāršs izskaidrojums:
"Ai, es taču nepievērsu uzmanību."

Praksē uz mani jau skatās kā uz tādu idioti. Un diez vai var viņiem ko pārmest.
"Nevaru vien sagaidīt", kad būs jāstrādā vienā telpā ar Z.

Prieks, kur tu rodies.
Būs vien tiešām jātinas uz Spāniju mandarīnus lasīt.