Šodienu paņēmu brīvu.
Cik nu brīvu - rīts un nakts pieder Aerodiuma balstu reakcijām.

Aizbraucu uz Alfu.
Braucu tikai 1:15 h.
Pašā centrā pēkšņi visiem lika izkāpt no autobusa - bija pārplīsusi riepa.
Tā kā nācās vien gaidīt transportu + es pirmo reizi dabūju pārsēšanās biļeti par 0,00 Ls.
Jāierāmē.

Beidzot tiku līdz Alfai.
Cinamon'ā nopirku biļeti, 13. vietai nav nekādas vainas, vienīgi varēja būt mazliet augstāk.
Pusdienoju Hesītī. Tā kā laika līdz filmai bija diezgan daudz, biju tā kā ieplānojusi, ka man tas aizņems mazliet vairāk par 10 minūtēm. Bet nu jā, rindas nebija. Tas visu izskaidro.

Aizgāju uz Bada spēlēm. Nu tā - normāla.
Joprojām paliek nepārspēts šī gada brīnums "X-cilvēki. Pirmā klase" [pieņemsim, ka latviski ir tā].

Piezvanīju K., aicināju dzert. Viņai jāmācās, D. strādā, K. arī strādāja, tā kā šoreiz nekas mums nesanāca.
Kā vēlāk izrādījās - par laimi.

Iegāju Drogās. Nezinu, kā es uz tādu "laimīgo dienu" vai ko nu tur trāpīju, bet par pirkumu man uzdāvināja klientu karti. Pat nenācās no 5 Ls šķirties.
Pēc tam Rimi - kāds 4.-ais Rimi, kurā beidzot atrodu tās garšīgās vafeles ar iebiezināto pienu.
Vēl viens urrā.

Pēc tam izgāju ārā.
Lietū.
Gāju uz pieturu un gaidīju uz ietves pie luksofora.
Lai tam ķēmam, kas bija pie tumši zilā autobusa stūres, ir laba veselība. Tā viņam noderēs.
Peļķe uz ceļa nemaz nebija tik liela, ka pilnīgi viss ceļš tur pludotu. Un vēl tā peļķe bija pie pašas borta malas.
Un vēl, kopš pēdējo reizi pārbaudīju, Brīvības iela tai posmā ir diezgan plata, nu nevajag jau gar pašu malu braukt.
Bet nē.
Atradīsies ķēm pie tumši zila autobusa stūres, kurš vienkārši izlidos tai mazajai, bet acīmredzot dziļajai peļķītei cauri, apšļakstot mani burtiski no galvas līdz kājām.
Nu tiešām. Tur arī normālu ātrumu vajag, lai ūdeni dabūtu pāri maniem 1.93.

Ķēms, ja tu šo lasi..

Tā kā dabūju vien tāda slapja un žurciska braukt 50 min līdz mājām.

Tagad esmu mazliet pārēdusies vafeles, gribu uzrakstīt vēl 2 balstus, lai man nu neko nevar piesiet, tad vēl kaut kā jātiek līdz dušai, pe ceļam neaimiegot.

Eh, dzīve, Y U no easy??

Stāsta morāle - patiesībā jau viss ir vienkārši.
Dažkārt vienkārši veicas.
Un dažkārt ne.