Tātad.
Veikali izstaigāti. Randiņš sarunāts. Sālsmaizes uzaicinājumi izsūtīti. Mati izmazgāti. Manikīrs žūst.
Sieviete - tanks, ibio.

Sajūta tāda, ka ļoti cīnos.
Pret vai par, man gan nav ne jausmas.

bet ir arī sajūta, ka tam nav jābūt tik grūti un ikrītu mostoties ir jāmostas dzīvei, nevis karam.
kaut kas ļoti nav pareizi.


Varbūt gluži šodien to atlūgumu tomēr nerakstīšu.
(chill. jociņš spociņš)

dzimšan's dieeeeennn!!!!

Un šodien es dzeru, ai, kā dzeru.. :D

Da labi :D Div' aliņ' nekas tak' i nav :D

Ņemot vērā, ka rīt man vajadzētu pamosties no 1/4 gadsimta krīzes belziena pa pieri, šodien esmu pārsteidzoši možā garastāvoklī. :)
Nekas.
Gan jau rīt uznāks raudiens.

Visnotaļ pat patīkams vakars.

Un tomēr.
Atbraucot mājās, es varu domāt vienīgi par to, ka tomēr gribu Ģ.

J., protams, nav ne vainas.
Bet es gribu Ģ.
Pat ja nekas nekad man nespīd un vispār esmu "totally out of his league".
Gribu un viss.

Bērni?
Tikai pasaki, cik un kad tu viņus gribi.

Tā lūk.

Ej nu sazini, kas notiek manā galvā.
Pašlaik man ir nogurums, nedaudz žvingulis no ruma ar Schwepps un visticamāk, ka ieraksts rītrītā tiks nožēlots.

Bet vispār forši :)
Pat prieks, ka aizbraucu :)

Nu re.
Šai dienā tieši pirms gada atvērās Elles durvis un viss pazuda nebūtībā un aizmirstībā.

Šodien pretēji veselajam saprātam kā jau man pierasts droši vien sērošu un gremdēšos potenciālās nostaļģiskās atmiņās, ko esmu palaidusi garām, cik daudz laika zaudēts, kur es būtu, ja viss tomēr galu galā būtu izvērties labi.

Bet visdrausmīgākais bija 12. jūnija rīts.
Kad es pamodos un sapratu, ka notikušais ir realitāte, nevis kāds ļauns zemapziņas veidots sapnis.
un mans vēdērs no šausmām sagriezās.
Es saprotu, ka tehniskis tas diez vai būtu iespējams, taču tai brīdī es sapratu, no kurienes veidojies šis teiciens.

Eh.

Brīnišķīgas brīvdienas :)

Ceru, ka rīt būs spēks arī ko uzrakstīt, gan par to, kā Krastiņa klātbūtne un piedalīšanās nodrošināja komandas uzvaras frisbijā, gan par Pusrubli, gan par Zilo Nr.1 un Zilo Nr.2 :D

Bet vispār forši :)
Kā jau gan aprasti pilnīgi un galīgi aplauzos ar saviem "pirmajiem iespaidiem", bet nu - tas ir tikai kārtējais atgādinājums man, ka āriene neizsaka cilvēka būtību.

Tagad eju gulēt.
Jau tā brīnos, kā neaizmigu pa ceļam uz veikalu.

Viss, ko man vajag, ir neliels mājiens, ka viss būs labi, piepildīsies viss labais, ko esmu vēlējusies (bet sliktais tiks žēlsirdīgi laists gar ausīm), un man tikai mazliet vēl jāpagaida.

Viss būs, tikai mazliet vēlāk un tad, kad tam jānotiek. Bet būs. Un labāk, nekā jebkad varēju iedomāties.

Un "mazliet jāpagaida" neilgs turpmākos 50 gadus.

Pēc ieskatīšanās ibankā un pirmā šoka pārciešanas "Huļi man tik daudz naudas?" (nezinu, vai atmaksājusies sēdēšana darbā pēc 5iem, vai vnk mums, sīčiem, pacelta alga, bet nu standarta ciparam bija pievienots mazs, bet ļoti patīkams bonusiņš) nolēmu vakarā pēc darba iet šopingā.

Atradu divas brīnišķīgas kleitas, kas tikpat brīnišķīgi man nederēja un bija par lielu.

Nu labi, ja reiz algu nevar uzvilkt, to vienmēr var apēst!

Tad nu man te tagad ir viskaukas garšīgs, tai skaitā suši, maziņš piciņš, vermuts ar pēdējām spraita paliekām un tagad es beigšu, lai jūs nenosiekalojat klaviatūru.

Pastaigājos pa pilsētu, jo diena ir nodzīvota velti, ja neesi apkārtējiem sniedzis gandarījumu skatīties, kā tu asarainu seju pārdomā dzīvi, pārdomā, huļi tu te čīksti, ja tev viss ir daudz labāk nekā, piemēram, vēl pirms dažiem mēnešiem, kad parazitēji vecāku dzīvoklī, bez diploma, bez darba un vispār bez nekā.

Un tad tu atceries savu foršo kolēģi, kurš uz tevi i neskatās, bet kuru tu pēc pāris nedēļām droši vien pasludināsi par savu "pirmo un īsto mīlestību", un kādēļ viss, huļi, ir tā, kā tas ir un uz kuru pusi tas viss iet un kādēļ gan nahuj vienkārši neatmest visam ar roku, tobiš, iespītēties pret šito "katrs dzīvē cieš tik, cik daudz var izturēt".

Bļad, un ja nu nevar vairs izturēt?

"Daži no jums saka:
"Prieks ir lielāks par skumjām," un citi saka: "Nē, skumjas ir lielākas."
Bet es jums saku - tie nav šķirami.

Kopā tie nāk, un, kad viens sēž pie tava galda, atceries, ka otrs guļ aizmidzis tavā gultā."

/H. Džibrāns "Pravietis"/

Labrīt.

Tātad, ja nu kādam sakarā ūber sūdīgo laiku (lai gan laiks nav sūdīgs, ir vienkārši nelaikā uzvilkts peldkostīms) ir ūber sūdīgs garastāvoklis, slēdzam iekšā Jūtūb, meklējam Tina Turner - The Best, maucam uz visskaļāko un pie spoguļa, vienā rokā "turot mikrofonu", bet ar otras rādītājpirkstu rādām uz savu spoguļattēlu un dziedam sev zināmo patiesību - "YOU'RE SIMPLY DA BEST!!!!!!"

Būs labi, vombati, oposumi un pārēji Vārdā-Neminamie-Zvēri! :)

Tāda sajūta, it kā visa nedēļa būtu kaut kāda emociju pārbaude.
Pirmdien bija vnk sūdīgi, otrdien bija labi un produktīvi, trešdien es biju autā, jo visu laiku gribējās gulēt, šodien (atkal) pamodos pirms 4iem, taču, tā kā pārmaiņas pēc gulētas apm. 6h (!!!), jūtos spirgta kā tikko paēdis jenots (kas būtībā tā arī ir).
Redzēsim, kāda būs dienas turpmākā daļa, jo, kā esmu sapratusi, tikko pieņem kaut ko par notikušu faktu ("O, šī ir tik jauka diena!"), tā tūlīt no Visuma dabū pa pieri. Šis gan iet abos virzienos, tā kā dažreiz sitiens pa pieri vairāk atgādina glābšanas laivas airi.
Nu un tad var dabūt pa pieri ar to.

:P

Karoče, expect the unexpected.

Šodien spotify aplaimojis mani ar "Are you gonna be my girl" (kā rezultātā es gandrīz biju gatava ģērbties un skriet uz SpaceDog) un ar veco, labo "Ai, ai, ai, prom no manas galvas" :D

Vēl tik pietrūkst "I've never hit the floor before" :D

Nu jā,
nu un tā kā vispār labrīt!

Šodien ar V. darbā sēdējām aš līdz 8iem. Bet labi pastrādājām.
Tāda sajūta, ka strādāju reāli tikai kādas 2h no 5iem.
Gadās arī tā.

Protams, izņirdzos ar adminu. Smieklīgi tomēr, kā viņš apsmej to elektriķi uz kāpnēm :D
"Homicus Electricus" :D
Un tad vēl viens kadrs mums sāk stāstīt, kā kaut kāds čalis esot uzkāpis Elbrusā (lai gan īsti pareizi tas vārds netika izrunāts. Piekasos tamdēļ, ka, bļad, tas "datordizainers" man visu laiku piekasās par ēdienu un māca tipa "pareizu uzturu". Nu kas par nahuj??)
Nu jā, karoče rēcīgi.

Pēc tam V. aizveda mājās ar savu balto Volvo. Foršs cilvēks.
Pa ceļam uzzināju infu par citiem kolēģiem.

Nu kaut kā tā.
Šodien iepriecināju ar divām nagu lakām. Es tikai piebeigšu glāzi un tad..

---

Bet vispār šausmīgi ir iepatikusies skaļa dziedāšana līdz mūzikai :)

No rīta pamodos. Telefons izlādējies, tad nu dzīvoju neziņas mirklī.
Tad vēl gultā pagulšņāju kādas 2-3 h.
Piecēlos ar domu, ka "ai, tagad jau droši vien kādi 11, atkal vēlu piecēlos".
Nekā.
8:15.

Nē, man jau patīk jaunais "agrā cīruļa" grafiks :D :D
Piecelies un saproti, ka diena ir tikko sākusies, nevis "ko man tagad ēst - brokastis vai uzmočīt kaut ko pusdienām" :D

Viens no iespējamajiem cēloņiem varētu būt vakar Rimi pirktās selerijas... :D
Bet nu nē, patiesībā salāti bija pat garšīgi! :)

Karoče, mani mati šodien ir paņēmuši brīvdienu. bateraja, brace yourself :D :D 

Ieraudzīju netā Ellen Page un atcerējos sapni.
Ka arī Matthew Mcconaughey "iznāca ārā no skapja" un paziņoja, ka ir gejs.
Kaut gan nav.
what is happening to me? :D

Episks vakars.
2h laikā pamanījos satikt aš 3 darba kolēģus.

Bet vispār, lai gan īsi, bet bija jauki :)

Nu re. Šodien foto redzēju Ģ. meiteni. Skaista. Gariem melniem matiem, bez brillēm un sarkanām lūpām.
Nu forši, lai jau viņiem viss izdodas.
Kad tas beidzot noskaidrots, tad nu sirds var būt beidzot mierīga. :)
Nav ko te melanholizēt (vēl viens jaunvārds!!!!!) un jāstrādā.

Šis būs pēdējais ieraksts par šo tēmu.
Audzināsim raksturu.

Vakar izbesījos, iedzēru Cinzano, uzpīpēju ķ.Colt (kas ir patiesībā foršs un ļoooti lēni deg - vai arī es tā arī neesmu iemācījusies smēķēt).

Tad nu šodien uzliku visam mīksto, uzvilku svārkus, ko gribēju vilkt jau vakar, ar savu etiķeti varat arī iet dillēs, nevilkšu es 30 gr. karstumā zeķubikses.

tad nu iešu uz darbu. Tāpat tak uz mani neviens neskatīsies :D
Un vakar bija atnākusi V. draudzene.
Ļoti, ļoti skaista meitene. ar augstu balstiņu, mīļa un jauka.
Forši, ka tā :)

Let the hunger games begin!!!

Tad līdz vakaram :P
Ja kāda vēlas paķert kādu vīrieti vai divus, dodiet ziņu pirms kādiem 5iem, lai pagūstu no V. galda nopizdīt skavotāju.
Jo est ad nākšu ar skavotāju.

Welcome, piektdiena!
Veselais saprāt, redzēsimies pirmdien!

Šis būs ļoti garlaicīgs raksts par ļoti garlaicīgiem ikdienas notikumiem.
You have been warned.

Piecēlos jau pirms 6iem.
Dienu pa dienu slaktēju savu iekšējo pūci.
Kaut kad nakts laikā esmu pamanījusies novilkt džemperi (acīmredzot beidzot arī man ir karsti) un kaut ko miglaini atceros, ka grābstījos gar telefonu.
Nu labi.
Augšā esmu.
Kā jau tam vajadzētu būt - jo agrāk esi piecēlies, jo vēlāk iziesi no mājas uz darbu (check).

Darbā pirmās 3h kko knibinājos vakardienas projektā ("tu uztaisi 2 variantus, bet mēs jau zinām, ka vajadzēs tikai to vienu"), tad 1h es neatceros, ko darīju, pusdienas laiks (blenzu logā, jo man nebija līdzi lietussargs un uzbāzos Kr.), tad 2h muļļājos ar mazu aprēķinu (kur ģ. uzdeva priekšniekam, bet priekšnieks piespēlēja man, kā rezultātā tapa "Ģ. pupainā bilde" :D
Mazs prieciņš gan par to, ka, kad stāstīju priekšniekam, kā rēķināju, viņš tikai "jā, jā, viss ir pilnīgi pareizi".
Jauki tā.
Pēc tam 1.5 h vispār neko nedarīju.
Nu galīgi.
Lasīju netā kaut kādu hu**u, blenzu ārā pa logu, ņirdzu, kad atnāca admins un sāka stāstīt, kas viņam rādījies pēc zināmas izcelsmes sēņu lietošanas (starp citu - "enerģijas lauki kā pokemonam" :D

Nu jā, un tad pus5 man tika iedots darbs, kurš "mierīgi var aizņemt visu dienu".
Tā izskatās, ka priekšnieks no manis rīt atpūtīsies. :)

Rimčikā krutās tējkannas vietā nopirku mazāk kruto tējkannu, ietaupot ne maz 15 eiras, kas attiecīgi tika notriekta Ariel rubikos-kubikos greipfrūta ingveralū un savā pirmajā ķiršu Colt'ā.

Vēl šodien ir Veļas dienas piegājiens Nr.2.
Tā kā ļoti iespējams, ka iešu gulēt sadzērusies, sapīpējusies un sašņaukusies.

Kaut kā galvā iekritusi frāze, ja cilvēkam apkārt valda bardaks, tad arī galvā viņam ir bardaks vai nu kaut kā tā.
Karoče, kamēr nesakārtosi vidi sev apkārt, uz mieru galvā vari necerēt.

Bet vispār darbā grūti.
Jāgaida, kamēr pāries marta trakums un mazā bērna "gribu, bet zinu, ka nevaru dabūt" iedomas.

Ir jāpriecājas par citu laimi, nevis jāraud par savām nebūšanām.
Lai vismaz kāds no abiem ir laimīgs.
Tā lūk.

---

kas mēs esam un kurp mēs dodamies?