09 March 2009 @ 07:03 pm
I guess this is it.  
laikam jau tam agri vai vēlu bija jānotiek. ir beigusies tā bērnības ēra, kad tu izmisīgi turies pie kāda vien tādēļ, ka nav neviena, ko likt vietā. ir beidzies pierunāšanas laiks. viss. dari, kā zini. es vairs nejaukšos tavos lēmumos.
mēs jau tagad laikam skaitāmies pieauguši cilvēki. ir prioritātes. ir mazsvarīgākas lietas. un tāpat ar cilvēkiem. katra jau varam pats izspriest, kurš mums ir vajadzīgs un kuriem esam vajadzīgi mēs.
katrs izdara savu izvēli.
vai atvērt acis un paskatīties uz priekšu.
vai turpināt kā aklam skriet durvīs, kas jau sen aizvērušās.
vienalga, vai kādam tas patīk vai ne.

tad jau redzēsim, kā viss beigsies. lai gan jāsaka, ka turpinājums līdz šim nav bijis tas spožākais. bet vaina droši vien ir tikai manī, tā kā nav vērts saspringt.

es tikai nevēlos, lai viss paliktu tik tā - "ķeksīša pēc".
 
 
Current Music: u2 - no line on the horizon