Eu jūs tur.
Beidzat nīkuļot.

Ir jālūst, lai atkal celtos augšā.
Pārbaudīts fakts.

un tagad par darbu.. :)

Vakar nepietiekami novērtējām admina jautājumu manam priekšniekam "'vai pievienosies man bučot tankus?".
No sākuma jau bija smieklīgi.
Jā, jā. Bučot tankus.

Bet, kā vēlāk izrādījās, šis bija ārkārtīgi smalki izdomāts psiholoģiskā rakstura novērtējums.
Piemēram, viena kolēģe pajautāja pirmo (it kā loģiskāko) jautājumu - "Kādēļ?"
Šeit nekā neparasta.

Citi kolēģi uz šo pašu jautājumu atbildēja ar jautājumu "Kādus tankus?". Tobiš, ir gatavi iet, bet vispirms jānoskaidro, kas tie par tankiem, marka utt.
Biroja administratore savukārt laiku īpaši netērēja un uzreiz pajautāja "Kur?".
Šeit nu mēs ar priekšnieku sākām skaļi smieties, jo šeit nu mums beidzot pieleca, cik gan dažādi ir mūsu kolēģi un tā nemaz nav, ka visiem būs tas pirmais un loģiskākais jautājums.

Ha ha.
Tas nu tā. Man jebkurā gadījumā bija jautri.
Cerēsim, ka būs labi.
Un turam īkšķus par ātru kroku (atkal)parādīšanos.