Šodiena (diemžēl) ir īpaša.
Pirmā pieredze ar ērcēm.
Draņķe bija piesūkusies minkam pie pašas auss.

Bet ja nu reiz tā, tad paldies Dievam, ka tik redzamā vietā.
Tēvs arī labais. Tikko tika noskaidrots, ka tā ir ērce, tā uzreiz - "Ņem viņu un braucam pie vetārsta."
Vismaz kaķis viņam rūp.
Māte gan ar katru dienu arvien parāda savu pārāko mīlestību pret brāli.
Aizvedām pie vetārsta.
Es tā saku" "Kaķim ērce piesūkusies."
Un sieviete man reģistratūrā atbild: "Nu un?"

Bet nu beidzās viss labi, ērci izvilka 2s laikā. Izrādās, ka dzīvniekiem ērce ir tik vien kā kukainis un nekādi encefalīti un laima slimības viņiem nedraud.

Jā, kā māte izteicās - "velti nodzīvota diena".

Šodien ar vecākiem izdzērām veselu vermuta pudeli (nu labi, pārsvarā jau mēss ar patēvu).
Iemesls - patēva 3.pakāpes brālēna meitas otrās kāzas :D
Skan jau nu ļoti labi :D Patiesībā jau viņi visi tur ir baigi tuvi un tā.
Kur slēpjas āķis: patēvs beidzot sazvanīja jaunās sievas brāli, apjautājās, kā tad dzīrēs gāja un uzzināja, ka kāzas būs tikai rīt.

Nu nekas :D Vismaz es iedzērām par labu sākumu :D