Šodien kārtējais "j'ai tué ma mère".
Man šķiet, es tā arī nomiršu, neieskaidrojusi mātei, ka bērns nav pieaudzis ne 5, 10 vai 15 gados.

jābēg, jābēg, jābēg

Baroju savus aizvainojumus ar čipšiem un alu.
Ak jā, un mana jaunā aizraušanās - Soprano ģimene :)

---
eu, kad mēs tiekamies? :/

Skatos FB.
Tur viens no spāņiem mūs visus ir informējis, ka nu mācās... (bungu rīboņa) Zviedrijā! Upsalas Uni.

Tad nu es tā sāku domāt (jā, es atkal domāju, un jā, ir kļūdas, no kurām mēs it nemaz nemācāmies) -
ja nu arī šitais spānis (lasīt - vīrietis, 25(?), ar diezgan smagiem psiho-neirotiskiem traucējumiem (trust me - I know) var aiztīties no savām mājām (kas manā skatījumā, ir vienas no skaistākajām vietām pasaulē) un mēģināt integrēties aukstajā zviedru sabiedrībā, kurā viņš nezina ne valodu, un vispār var iekulties diezgan smagās nepatikšanās, jo - vai tu re! - zviedriski "seši uz galda" izrunā TIEŠI TĀPAT kā "sekss uz galda" (atkal - trust me, I know), tad...

tad jau sanāk.. ka ikviens var ikko? (angliski skan waaaaay labāk - everyone can do everything)

Ja nu kāds izdomā, ka manas atklāsmes ir pelnījušas kādu prēmiju - Nobela vai ko pieticīgāku - e-pasts pie lietotājas info.

Dziesma - man "ne tik īpaši", bet Br. patīk. :)

bet vispār jau cepums ikvienam, kas, par spīti n-tajām iekavām un tikpat n-tajām domzīmēm, spēja izlasīt uzrakstīto :)
hihihihihihi