Jun. 14th, 2010 @ 07:03 pm
Bzzzzzzzzzzzzzzzzzzzzzzzzzzzzzzzzzzzzzzzzzzz...
Jun. 10th, 2010 @ 02:36 am
Un jā, dienas man nekad nav patikušas. Dienās viss ir garlaicīgs un pierasts.
Naktis ir real deal. Jau pasperot pussoli no lieveņa tu esi citā pasaulē, kur valda tumsa.
Un es te nerunāju par apgaismotajiem pilsētu pagalmiem, kur automātiskie kustību sensori automātiski pārvērš nakti naktī ar iedegtu spuldzīti.
Es runāju par mežiem un pļavām, kur tumsu nekas nevar izslēgt.
Un kur ir tumsa tur ir bailes.
Un es te nerunāju par bailēm no nāves vai citu zemāku baiļu paveidu, ko pat nav vērts pieminēt.
Bailēs no tumsas ir kaut kas pirmatnējs, no aizvēstures nācis, no pūcēm.
Tās nevar uzvarēt ar loģiku, tās nevar ignorēt.
Un tad tu aiz muguras dzirdi spalgu Ū-ūūū!
Jun. 1st, 2010 @ 07:18 pm
Kamēr vēl ir aktuāli...

Oficiāli atsaucu savu pagājušogad userinfopeacemaker  izteikto apgalvojumu, ka Moldovai jāaizliedz piedalīties Eurovīzijā (well, džeki ar wooden stix nebija tas labākais priekšnesums).

Moldovai šogad bija jāuzvar!!!!111 (tāpat kā Vācijai pagājušogad!)

Just check out this fucking SAAAAAXXXX SOOOOOOLOOO!!!   labākajās Father Ted tradīcijās!
May. 19th, 2010 @ 03:41 pm
Šī Dead Weather dziesma ir labākais, ko šogad esmu dzirdējis mūzikā. Albums gan vēl mazliet vairāk jāpaklausās, lai to pilnībā varētu novērtētu, bet priecē novirzīšanās no stright blues tēmām uz kaut ko vairāk eksperimentālu.

Bet tagad, screw maģistra darba rakstīšanu, jāaizmauc ar riteni uz Jūrmalu!
Apr. 30th, 2010 @ 08:58 pm
Iron Man 2 skatīšanās ķīmiķu kompānijā noveda pie šādām diskusijām par filmas sižetu:

vai palādija saindēšanos patiešām var ārstēt ar hlorofila šķīduma dzeršanu?

vai to var ārstēt arī ar litija dioksīda šķīdumu? (wtf!!!!)

jauna ķīmiskā elementa sintēze pāris stundu laikā? un tas ir tik stabils, ka to pat var izmantot kā cold fusion degvielu? please!

Bet kopumā filma diezgan laba. Dovnijs Jr., Paltrova, Rurks (tiesa par maz izmantots) un Skarletas Johansones figūra. Ko gan vairāk var gribēt.
Apr. 23rd, 2010 @ 09:01 pm
Fuck yeah, piektdiena klāt. Nogurdinošākā nedēļa šogad jau nu noteikti. Pat iet dzert īsti nav spēka.
Toties šodien iegūts pamatīgs pozitīvās enerģijas lādiņš kā jau pēc katra sekmīgi pabeigta darba.
Apr. 21st, 2010 @ 12:17 am
"...tātad tu vari mājas apstākļos sintezēt, piemēram, ēēē aspirīnu?

Yeah, sure.

Man liekas šis ir skaistas draudzības sākums!"

Atliek tikai par savu nodarbošanos pastāstīt kādam, kas katru dienu nemīl Jēzu, un uzreiz uzpeld piedāvājumi uzsākt narkobarona biznesu. Droši vien jāsāk domāt pie kādas konspiratīvās viltus profesijas kā santehniķis vai kas cits sabiedrības tikumības normām tikpat atbilstošs.
Apr. 16th, 2010 @ 10:18 pm
Šonedēļ beidzot pieķeros gada nozīmīgākajam projektam- maģistra darba rakstīšanai. Trīs dienās sarakstītas veselas četras lapaspuses. Bet kā jau katram procesam, ir vajadzīgs indukcijas periods. Un iedvesma. Un vesels gars un miesa (tāpēc nopirku multivitamīnu kompleksu un 4 reizes nedēļā eju uz sporta zāli), bībeli gan vēl nelasu (tās vietā kalpo kaut kāds zviedru romāns, kur antagonists pie savām nelaimēm vaino Bobu Dilanu, tas silda sirdi). Jā, un šodien biju pie zobārsta, lai "sajustos dzīvs", pat palūdzu, lai paurbj divus zobus (lai sajustos "vēl vairāk dzīvs"). Jā, un šodien vēl sarunāju sev jauno ģitārpasniedzēju, kas ir latviešu populārās vokāli instrumentālās grupas Gain Fast ģitārists (kurš man mācīs rooockuuu!!!11, jo līdzšinējais pasniedzējs pēc paša vārdien nevienam rocku līdz šim nav iemācījis).

Ja tā labi padomā, man laikam tomēr vairāk vajedzētu koncentrēties tieši uz maģistra darba rakstīšanu.
Apr. 15th, 2010 @ 09:42 pm
Šodien piemērots vakars, lai youtūbā skatītos japāņu popsu.

Hell, jebkurš vakars ir piemērots, lai skatītos japāņu popsu!
Apr. 3rd, 2010 @ 07:56 pm
Fuck you, sporta totalizatori, šis te ir real deal.

Tas 100/1 bets izskatās pēc īstas zelta bedres.
Apr. 1st, 2010 @ 12:45 am
Džekam, ar ko nācās šodien klātienē patusēt, rīt paredzēta svinīgā ieiešana kristietībā, proti, iesvētības. Vārds, kas izvēlēts ir ļoti atbilstošs: Ādolfs (jā, domāts Hitlers). Viņš šodien bija domājis par to, kā beidzot iemācīt urlām kulturalitāti. Šīs pārdomas gan izjauca urla, kas uz ielas viņam randomā iedeva uz tualetes papīra loksnes uzrakstītu viena vārda pamfletu: "zažigai".

Tā jau domāju, ka iet ārā no mājām pilnmēness laikā bija slikta doma. Vismaz reālistiski sapņi par darbu visuma nomalē esošā minerālu raktuvē, kurā uzdarbojas mistiski ļauni spēki, ir savā ziņā izklaidējoši.
Mar. 16th, 2010 @ 08:51 pm Kulturālais revjū of week


Bērtona Alise. Materiāls jau nu bija piemērots, lai uzfilmētu ko mind blowing. Tā vietā ir sanākusi vizuāli tipiska Bērtona filma (story jau principā nepieļauj ko citu), novārtā atstājot pašu galveno - saturu. Noskatīšanās nerada nekādas pārdomas, jo viss reducēts līdz virspusīgām cilvēku attiecībām un pie tam pasniegts banāli vienkārši. Varbūt tāpēc, ka filma principā domāta ģimenēm ar bērniem un miljonu pelnīšanai. No tēliem visspilgtākā bija sarkanā karaliene, lai gan arī ne līdz galam pārliecina. Trakais cepunieks Deps ne tuvu neradīja trakā iespaidu un pārējie tēli nav pat pieminēšanas vērti. Eh, ja Linčs būtu filmējis... Up with heads!



Lady Gaga - Telephone. 9 minūtes garais ekskurss popkultūras anālēs ietver teju visu: porno, komerciālismu, Tarantino filmu motīvus, datorspēļu references un pārējo crapu, ko skatītājiem gāž virsū MTV un tā analogi. Njā tikai šoreiz tā ir Lady Gaga. Un tas ir ironiski (or I just need help).
Mar. 7th, 2010 @ 06:26 am
So 7 rītā, un es beidzot eju gulēt. Te nu paliek mani plāni apzinīgi pabeigt dažus labus iestigušus projektus. Šīs nakts sasniegumi: manā mobilajā ir kompromitējošs video par vienu manu draugu. Manam draugam ir vēl kompromitējošāks video par mani (watch youtube!!!111). No pacietības izvests kāds iestādes: mēs strādājam līdz pēdējam klientam (mēs bijām pēdējie klienti) vadītājs. Pirmo reizi mūžā pārdzēru draugu - rūdītu tusētāju (nelepojos). Trīs stundu laikā no Casino Olympia ne tikai tikām cauri ar 5 Ls vinnestu, bet ar kādiem 5 bezmaksas rumiem ar kolu, kā arī izvedām no pacietības dažas labas krupjē.

P.S. tikko saņēmu zvanu no vienas iesaistītās personas, lai es vienmēr cienu savus vecākus un rīt obligāti apsveicu māti sieviešu dienā. Es apsolījos to izdarīt.
Feb. 21st, 2010 @ 09:06 pm
Vakar dzirdēju labāko tekstu latviešu rokmūzikas vēsturē. Kaut kā tā:

Man likās, ka tu esi vecāka
Bet tev ir tikai 12
Bet mīlestība šķēršļus nepzīst
bla bla bla

...
...
...

Man likās, ka es esmu jauns,
Bet man jau 52,
bla bla bla

Es biju like wtf. Bet to laikam varēja gaidīt klausoties grupu ar nosaukumu Toms Londons.
Feb. 19th, 2010 @ 07:02 pm

Beidzot publicēts mans pirmais zinātniskais raksts starptautiskā žurnālā kā līdzautoram: Green and red laser holographic recording in different glassy azocompounds

Time to drink!


Feb. 14th, 2010 @ 02:53 pm

Vakar Allažu ķimeli sadzēros biju snovot

Šodien motoram nestrādā sveces


Nu nebija nemaz tik traki, kā gaidīju. Pirms pāris gadiem uz kalna nācās pabūt biežāk un vienmēr gadījās kaut ko pamatīgi sasist (piemēram seju pret pacēlāju). Šoreiz man bija līdzi brāļa profesionālais kombinzons, dēlis un pats galvenais - ķivere! Ierodoties uz kalna, galvenais ir stils un pēc izskata es biju 9/10 stilīgs (jo aizmirsu paņemt snoveru brilles). To centos kompensēt ar saviem imaginārajiem stāstiem par tikko Šveices un Austrijas kalnos pavadīto treniņjsesiju. Tad bija jākāpj uz paša dēļa - pagāja 5 minūtes līdz atkodu, kā darbojas stiprinājumi un vēl 5 minūtes, līdz aizlēkāju pāris metru distanci no dēļa uzvilkšanas vietas līdz pacēlāja trosei. Tā kā iesācēju kalns bija ļoti lēzens, uz pacēlāja pat nenokritu un nenokritu arī braucot no tā lejā (un tikai tad nokritu). Pēc stundas jau es biju totaly pro. Uz stāvākā kalna pacēlāja gan nācās krist diezgan regulāri, toties es biju apguvis tādus svarīgus elementus kā bremzēšana (ar sniega putekļiem nobārstot lejā stāvošos) un minimālu stūrētprasmi. Vienu vārdu sakot: great success.

Feb. 10th, 2010 @ 10:29 pm Februāris
Pagaidām februāris ir episks. Vispirms izdevās saslimt. Tad nomira vectēvs.

Par vectēvu runājot, žel jau ir, bet viņš jau gadus 10 izmisīgi darīja visu, lai pamestu šo neviesmīlīgo planētu. Vismaz tik ilgi es nebiju viņu redzējis skaidrā. Pa šo laiku tika piedzīvoti 4 infarkti un insults, bet neskatoties uz to vēl šovasar, vedot no slimnīcas uz mājām, pirmā lieta, ko viņš prasīja bija, lai viņam no veikala paņem divlitrīgo aliņu.

Kaut kā tā ir sanācis, ka no ģimenes locekļiem, ko cienu visvairāk, abi bija vectēvi, un abi nomira visātrāk. Un abi bija neglābjami alkoholiķi. Bet viņos bija kaut kas tāds, kas mani apbūra. Alkohols acīmredzot bija tikai kā glābiņš no kaut kā, zem tā slēpās dziļas personības, kas nespēja līdz galam iejusties šinī sabiedrībā. Pirmajā gadījumā tas droši vien bija sastīts ar Padomju režīma represijām: kā izbijuša SS leģionāra, pirmā vectēva dzīve izvērtās diezgan nepanesama. Dzimis Latgalē diezgan turīgā brīvvalsts lauksaimnieku ģimenē, pēc tam spiests cīnīties vācu pusē, lai novērstu neizbēgamo īpašumu nacionalizāciju un drošo izsūtījumu uz Sibīriju. Lieki teikt, ka tas viss neizvērtās kā plānots. Dzīvojot kolhozā pēc tam nācās saskarties ar nepārtrauktu diskrimināciju, netaisnību, kas droši vien tālāk arī noveda pie nenovēršama alkoholisma.
Par otrā vectēva dzīvi tik daudz nezinu, viņš nebija no tiem pļāpīgākajiem, lai gan bērnībā ar viņu pavadīju daudz laika, mācoties makšķerēt Buļļupē. Dzimis Latgales poļu ģimenē. Visu mūžu smagi strādājis, lai nopelnītu ģimenei iztiku. Pēc profesijas bijis tālbraucējs šoferis un izbraukājis teju visu Padomju savienību. Romaņtjika. Vienīgais dzīves padoms, ko viņš man deva: mācies. Cenšos to arī ievērot, kaut neapzināti. Bēres viņam droši vien būtu patikušas, po slavjanski, ar šņabja pudeli un pīrāgiem kapsētas kupenā -10 grādu salā, spīdot apžilbinošai ziemas saulei.
Jan. 31st, 2010 @ 11:28 pm

Man sagribējās apēst kazas galvu.
Jan. 25th, 2010 @ 11:22 pm
So noskatījos "The Men Who Stare at Goats" (Klūnijs!).

Īsumā raksturojot: Burn After Reading II: Iraq. Tāds Koenisks (lai gan tehniski vājāk izpildīts) absurds, tikai sižets šoreiz stirpi balstās uz 60.-70. gadu hipijiskās LSD kustības ne visai cēlo reinkarnāciju ASV armijā. Proti, bariņš armijas ģenerāļu nolemj izveidot ekstrasensu vienību, ko vada tripped out hipijs, balsoties uz tādām tradicionālām vērtībām kā peace, love, apziņas slēpto spēju izzināšana un arī nedaudz Star Wars džedaju prasmes.

"Some say, they got shoot down by bazooka ,
Some say, they have crashed,
But none have seen them after,
Well that's what happens when you fly helicopter while tripping on acid..."
Jan. 15th, 2010 @ 05:11 pm
Palicis pēdējais ekāmens maģistrantūrā. Laikam tāpēc tāds enerģijas pieplūdums. Or just pie vainas šodien uzņemtā nedēļas kofeīna deva.

Vismaz eksāmena tematika silda sirdi: