šķeļot viļņus - [13. 10. 1883]
|
| |||||||
Mans slinkums, trulums pret visu neļauj man izšķirties ne par vienu arodu, es vienkārši neinteresējos ne par ko, vismaz ne pietiekoši dziļi un neatlaidīgi. Tiku iecerējis daudzus īsus dzejoļus, bet man nebija vairs spēka tos izstrādāt tālāk, nemaz jau nerunājot par to nobeigšanu. Un šī letarģija mani vēl iznīcinās, jo tā ir tik stipra, ka ar visu gribas spēku es nespēju pret to neko izdarīt. Tam laikam jābūt arī fiziskam vājumam, kas neļauj manam garam tikt uz priekšu. Un tad šis nepatīkamais, dēmoniskais kautrīgums. [vēlāk] Te jāmeklē citādi un pavisam citi dabīgi atjaunošanās līdzekļi: dzīve brīvā dabā un mīlestībā. | |||||||
comments: Nospied sarkano podziņ |
| ||||||||
Šodien biju atkal pilnā izmišanā. (…) Ilgi uz gultas gulēju un briesmīgi mocījos, domājot, kā īsti ar mani stāv un kā būs uz priekšu. Nu tā puslīdz [pie] patumša gala ticis. Vajaga savus spēkus izmēģināt un vingrināt pie paša sevis. Pārvarēt kūkošanu, būt vienmēr jautram, gatavoties uz nākamību, mācīties. Bet kā to darīt, vēl nejaudu. Vispirms gan būt laipnam pret visiem (bet man tik gauži ietikusi nelaipnība un viņa vienīgā liekas aiztura manu aktivitāti), man pašam tā ar būtu līksmāks prāts un es ātrāk pārspētu kūkošanu. Otrkārt, vairāk jāpalīdz papiņam un stingrāk jāmācās, jālasa ne laika kavēkļus, bet izglītībai. Treškārt, jālūko uz tikumības un vīrestības (nemelot), taisnību vien domāt un runāt. Tālāk nekad un ne zem kāda iemesla neslinkot ― jo kad tik slinkumu pārvarēšu, tad viss ies labāk. Bet es pats sevīm neticu, es šo gan rakstu, bet vēl neesmu cieti apņēmies visu pildīt, nedomāju ar, ka kaut kad pildīšu. Mans jautrais gars tagad pazudis, kā lai es esmu jautrs. Cerības uz nākamību man zudušas, zinu, ka man spēku nava. Par ko tad lai es uz nākamību gatavojos. Cēlam un pilnīgam, taisnam man gribas tikt, bet nez cik tāļi spēki līdzēs. Vēl ar nezinu, kuru raksturu izvēlēties, nopietnu vai jautru, viņš tagad esmu, šāds bijis senāk. Un kas tas ir par cilvēku, kam nau īsta rakstura? (…) Vakarējās un sensenās domas par manu niecību, šodien nezkā atjaunojas ar lielu spēku. | ||||||||
(Reply to this) (Thread) |
| ||||||||
Šorīt vingroju. Salauzu muguru. Tagad atlabstu. | ||||||||
(Reply to this) (Parent) (Thread) |
| ||||||||
vau. pilnīgi nelāgi ap dūšu palika. jo spēju izjust dziļu empātiju, lasot šo. starp citu, tieši šorīt man kāda draudzene atnesa grāmatu "rainis". es jautāju wtf. viņa neko prātīgu neatbildēja. tā nu es paliku ar raini. | ||||||||
(Reply to this) (Thread) |
| ||||||||
nē, es atkal lasu un saprotu, ka tur viss par mani http://www.satori.lv/raksts/2245/_Raini | ||||||||
(Reply to this) (Parent) (Thread) |
| ||||||||
nu jums tikai katram sava Aspazija jāatrod, un ģēnijs rokā :) | ||||||||
(Reply to this) (Parent) (Thread) |
| ||||||||
manuprāt, tur ir par ikvienu, kurš nav iemācījies būt patiess pret sevi un citiem, un pārāk daudz par to cepās. rezultātā tā arī neko prātīgu neizdarot. | ||||||||
(Reply to this) (Parent) (Thread) |
| ||||||||
nja, Pliekšāna kungam tas prasīja zināmu laiku, lai atvērtos. bet tad jau gan šo to prātīgu paveica | ||||||||
(Reply to this) (Parent) (Thread) |
| ||||||||
nu pareizi, viņam taču te tikai vēl (1883-1865) 18 gadi! | ||||||||
(Reply to this) (Parent) |
| ||||||||
gluži vai vārdus no mutes izrāvi :)) man gan vislabāk patīk pēdīgais ieraksts "Par prezidentu nekļuvu, Nobeļa prēmiju nedabūju, par velti nodzīvota dzīve..." | ||||||||
(Reply to this) (Parent) |
| ||||||||
Daudzi tā dzīvo, ka nekad nesadomā sev plāna, principa, pēc kura dzīvot vai kādu darbu darīt, vai zināmos gadījumos izturēties, nele ar apdomā katru mazu darbiņu. Viņi dzīvo instinktīvu jeb dabas dzīvi. Viņi laikam priekšā netiek, pakaļā nepaliek, viņi paši ir laiks. Viņi ir īstais cilvēku dzimums, bet viņi ir allažnieki. Un viņiem ir taisnība. Nau tik daudz laika katru darbu pārdomāt; kas daudz pārdomā, maz dara. | ||||||||
(Reply to this) (Thread) |
| ||||||||
jā, rainis pārāk daudz domāja par to kā būt, tāpēc viņa arī vairs nav. un mani tiešām biedē mana dziļā empātija šajā sakarā. | ||||||||
(Reply to this) (Parent) (Thread) |
| ||||||
trakaakais ir tas, ka es arii esmu nedaudz Rainis. man ir gruuti sanjemties kaut ko konkreetu dariit un bonusaa mani veel nestumj un nevelk uz pleciem Aspazija. | ||||||
(Reply to this) (Thread) |
| ||||||
tais gados viņam vēl nebija aspazija :) katrā no mums mazliet rainis :) | ||||||
(Reply to this) (Parent) |
| ||||||
un arii deemoniskais kautriigums mani mociija dziives lielaako dalju. man liekas, ka rainis bija socioniskais jeseenjins un psihosofiskais andersens, man jau agraak taa likaas. | ||||||
(Reply to this) (Thread) |
| ||||||
kā kuru dienu. :) bet Rainis jau bija ne iipashi laimiigs visu dziivi. Es tomeer uzskatu sevi par gariigi gudraaku nekaa vinjsh. | ||||||
(Reply to this) (Parent) (Thread) |
| ||||||
jebshu nee, man vnk ir atnaakusi lielaaka dievishkaa zheelastiiba paar mani. bez gtariigaas prakses es pat nezinu kas ar mani buutu. :) | ||||||
(Reply to this) (Parent) |
| ||||||||
Tādēļ, ka mana dzeja tik ļoti vāja, tādēļ viņa darījusi tik lielu iespaidu. | ||||||||
(Reply to this) (Thread) |
| ||||||||
šis teikums ir diletantisks. tākā lielāko daļu sava mūža esmu bijis diletants, esmu eksperts šajā jautājumā. :D viltus konceptuālisms. un cik viņam te ir gadu? jā, viņš mani iedvesmo pārkāpt citā tramvajā. jo šis ir galapukts. ja palikšu tajā tramvajā, tad tas mani aizvedīs atpakaļ, no kurienes esmu nācis. vienā vārdā - degradācija. ceļš jāturpina ar kājām. lielākā daļa no mums nedzīvo. lielākā daļa no mums spēlē sliktā teātra izrādē. | ||||||||
(Reply to this) (Parent) (Thread) |
| ||||||||
1908. gadā viņam bija 33 gadi - Jēzus vecums, huh? :))) aha, tik maz kas liekas pa īstam. mainies uz augšu (tas pats rainis) | ||||||||
(Reply to this) (Parent) (Thread) |
šķeļot viļņus - [13. 10. 1883]
|