#23 |
[8. Maijs 2018|09:28] |
Kas man uznācis? Guļu 23-7:00. Tas man šķiet par daudz, bet ir tik ērti un labi, un miers. Un manas smadzenes ir gatavas atslēgties uz veselām 8h. Interesanti. Jo tehniski terapijā es runāju kā Duracell zaķis, kam baterijā uz muguras ielādēta trauksme - juceklīgi un steigā. Mēģinu terapeitei iemārketēt ideju, ka man vajag vairāk kārtības un nevajag izgāzties kā plaušai pa dīvānu, padoties depresņakam. Viņa man mēģina iemārketēt ideju, ka tās shēmas būvēt ir bīstami un labāk ļaut sev atpūsties, jo man pienākoties. Bet mans prāts tai idejai apkārt nelokās. |
|
|